3. A.301B. L, Celms no Mīles Švalbes, Kroņa Misā. LP, VII, II, 19 IV, 5.

Vienam ķēniņam bija trīs daiļas meitas un viens viņam tās nozaga. 'rad ķ&127;ņipš izsūtīja Gaismu, Vakaru, Pusnakti, trīs varenus vīrus, meitas meklēt, apsolīdams, kurš viņas atradīšot, tam atdošot jaunāko meitu par sievu. Visi trīs meklētāji, tūlin kā iedami, nogāja pie liela kalna un Gaisma te iesaucās : "Šinī kalnā iespraudīšu savu nazi: ja nazis būs spīdots, tad mums veiksies labi, ja aprūsēs, tad nelabi!"

To teicis, Gaisma kāpa kalnā un abi biedri tam pakaļ. Uzkāpa - atrada alu, dziļu alu. Šai alā biedri nolaida Gaismu pašā dibenā. Tur viņš atrada vispirms sudraba istabu un istabā meklējamo ķēniņa meitu, vecāko māsu.

Gaisma vaicāja tai: "Cik ilgi man vē1ēts te pa1ikt?" "Vienu cēlienu," meita atbildēja.

' Labi. Bet tur bija divējādas zāles traukos: spēka un nespēka. Kad meita gudrībā pārmainīja šos traukus: spēka zāles nolika nespēka vietā un nespēka - spēka vietā; bet Gaisma pa&127;' to laiku paslēpās aizkrāsnī. Un kamēr tur vēl šo to apskatījās -jau cēliens pagalam, jau pārskrēja ve1ns. Pārskrien, ieklūp sudraba istabā: "Kas te par svešu smaku?"

"Nava sveša smaka, nava, papiņ!" meita &127;mierina trakuli, .,jūs pa pasauli saskrējušies, pulka cilvēku nomaitājuši, jums tā smaka pašiem nāsīs."

Velns kautcik apmierinājās. Kad nu apmierinājies; meita ievaicāsies: "Nu, neziņ, papiņ, jums jau gan, laikam, pretinieka nemaz nava?"

"Pretinieka! pretinieka! Gaisma būtu bijis mans pretinieks, bet vārna ne viņa naga galiņa te nav atnesusi."

Vēl velns to vārdu nebija labi izteicis, te Gaisma aizkrāsnī iesauksies pretim :

"Ko tu melo, velns, nāc kauties!"

Tā tūlin velns - nezin vai sabijās, vai kas tur bija - mudīgi - mudīgi pie trauka klāt spēka zāles dzert, bet sadzērās nespēka zāles. Gaisma turpretim dzēra spēka zāles un nu palika tik stiprs, ka nebija ko cīnīties ar velnu, nocirta galvu itin viegli, jāsaka. Tagad izglābtā meita pārvērta sudraba istabu par olu, pasniedza Gaismam un staigāja tam pakaļ.

Gaisma gāja - aizgāja uz otru istabu, kur vidējā ķēniņa meita bija glabājama - zelta istabā. Še viss tāpat notiek. Beidzot ar abām māsām aizgāja uz trešo, dimanta istabu, kur jaunākā māsa bija glabājama. Tur arī notiek tāpat, bet te tikai vēl minēts, ka jaunākā māsa paņēma atslēgu, apgrieza trīs reizes ap pirkstu un tūlin dimanta istaba palika par olu.

[Visas trīs meitas nu tiek izglābtas un trīs varenie nu tās , apprecē, pie kam Gaisma paņem jaunāko un dzīvo dimanta pilī.]

Piezīme. Šie trīs varianti ar simbolizētiem varoņiem ir bez šaubām cēlušies no grāmatām, jo Ausekļa laikos plaši daudzināja teiku par gaismas, pili. Šīs pasakas ir tomēr uzņemtas, jo viņas liekas būt tikai pārgrozītas tautas tradīcijas. Pavisam atmetot šādas pasakas un neuzrādot uz viņu nedrošajām pusēm, viņas varētu uz priekšu uzpeldēt varbūt atkal par aizmirstu un īstu tautas dzeju. P. Š.