4. A. 30lB. Skolnieks J. Morkons, Preiļos, Br. Spūļa kr.

Mežsargam ir trīs dē1i: Večerinka (Vakarnieks), Polnočnīks

(Pusnaktnieks) un Zorkins (Rītgaismis). Visi trīs iet meklēt trīs pazudušas ķēniņa meitas. Ceļā viņi satiek ceturto stiprinieku Kunoginu, kas uzvār un nokauj Večerinku un Polnočnīku, bet Zorkins uzvār viņu pašu. No kraukļa dabū dzīvības ūdeni, ar ko atdzīvina Večerinku un Polnočnīku. Trim stipriniekiem nu pievienojas arī Kunogins.

Viņi nonāk lielā mājā, kur ir daudz vēršu, bet nav neviena cilvēka. Še nu pēc kārtas paliek arvien viens ēdienu vārīt, kamēr citi biedri aiziet medīt Visus stipriniekus izpeŗ mazais vīriņš ar lielo bārdu, bet Zorkins sasit pašu vīriņu un pakaŗ viņu pie bārdas ozolā.

Tālāku ejot, stiprinieki nonāk pie ļoti augstiem kalniem, kuriem nevar pāri tikt. Nu taisa lielu virvi un lūko to pārsviest par kalnu. Trim stipriniekiem tas neizdodas, bet Zorkins pārsviež virvi par ka1nu.

Zorkins nu pārkāpj par stāvo kalnu, nosit viņā pusē trīs velnus un atsvabina no tiem trīs ķēniņa meitas. Trīs stiprinieki pārvelk ar virvi izglābtās ķēniņa meitas, bet Zorkinu atstāj viņā pusē. Nu viņi paši uzdodas par glābējiem un Kunogins grib precēt jaunāko māsu, kas jau apsolījusies Zorkinam. Šī tomēr vilcinās, gaidīdama vēl Zorkinu pārnākam.

Zorkinam arī beidzot izdodas tikt kalnam pāri un pierādīt vecajam ķēniņam` ka viņš ir visu triju princešu glābējs. Viltinieki nu dabū savu sodu, bet Zorkins apprecē jaunāko ķēniņa meitu un dzīvo laimīgi.

Piezīme. Šī garā pasaka ir še atstāstīta stipri saīsinātā veidā, jo nav mums ne mazāko šaubu ka tā ir krievu pasaka, kas ir uzrakstīta tikai Latgalē un arī tikai vienā variantā. Šis variants stipri atgādina A. Afanaseva pasaku 80. Arī Afanaseva variants gan nebūs palicis brīvs no grāmatu iespaida P. Š.