6. A.301B. Nameitu Juris, Franka-Sesavā. Jkr. II, 2. LP, VII, II, 18, 4, 3. AŠ, II, 92 a.

Kādam kalējam sieva dzemdējusi dēlu, kas tādēļ ka māte nomirusi, zīdināts pie ķēves. Pēc 3 gadiem kalēja dēls jau bijis tik stiprs, ka varējis nest 3 pūri rudzu. Liels izaudzis, tas tēvam teicis; ka gribot iet ceļot ; bet iekāms gājis pasau1ē, tas nokalis sev ceļa spieķi trīsdeviņu rudzu pūru smagumā. Ceļodams tas vispirms saticis Kalnugāzēju, kuŗš pašu laiku gāzis lielu kalnu. Milzis, to ieraudzījis, sacījis: "Ko tu kalnus gāz? Nāc, iesim kopā!"

Labi. Laiciņu gājuši - ieraudzīja Tāšuplēsēju. Milzis atkal sacīja: "Ko tu viens plēs tāsis? Nāc mums līdz&127;i, būsim trīs!" Tālāku ejot, tie uzgāja muižu, kur velns dzīvoja,. Visi trīs

nosprieda še dzīvot. Otru dienu Milzis ar Tāšuplēsēju gāja medībās, Kalnugāzējs palika mājā pusdienu vārīt. Vārīja - ieskrēja mazs vīriņš ar gaŗu, baltu bārzdu, apgāza katlu un ātri izšmaucās pa durvim ārā. Milzis ar Tāšuplēsēju palika ļoti dusmīgi uz Kalnugāzēju, ka tas tādam mazam pundurim ļāvis katlu apgāzt.

Orru dienu Tāšuplēsējs palika mājā, bet tam negāja labāki. Trešo dienu palika Milzis mājā. Tikko tas bija pusdienu izvārījis, kad piepēži ieskrēja istabā mazais vīriņš, bet tas nedabūja ne pie katla pietikt, kad jau Milzis to bija aiz bārzdas nogrābis un ar savu trīsdeviņu rudzu pūru spieķi sāka mazo vīriņu velēt; ieplēsis kluci, Milzis tanī ielika mazā vīriņa bārzdu un nostādīja to kaktā.

Kalnugāzējs ar Tāšuplēsēju, mājās pārnākuši, paēda pusdienu un gribēja tuvāki aplūkot mazo vīriņu, bet tā vairs neatrada. Iedami pa sliedi, kur vīriņš bija kluci vilcis, tie uzgāja lielu, dziļu alu, kur sliede nozuda. Milzis sacīja, ka būšot laisties alā. Tāšuplēsējs novija no tāsim lielu gaŗu virvi, pie kā Milzis piesējies laidās alā. Alā nolaidies, atrada ļoti skaistu sievieti. Tā sacīja: "Kam tu še ienāci? Mans vīrs tevi apēdīs!"

Milzis vaicāja, kas viņas vīrs esot? Tā atteica, ka velns ar divpadsmit galvām. Milzis teica, ka gribot ar to cīkstēties. Sieviete viņam parādīja uz loga divus podiņus - vienā esot stipruma zāles, otrā nespēka zāles. Milzis podiņus pārmainīja. Drīzi arī velns jau nāca. Tikko bija ienācis, tas ieraudzīja Milzi un sacīja uz to: "Vai tu, pintiķi, gribi ar mani spēkoties?"

To teicis, tas pakampa podiņu ar nespēka zālēm, domādams, ka tanī ir stipruma zāles, un to izdzēra. Nu tie sāka spēkoties. Milzis velnu beidzot uzvarēja un ar savu spieķi nosita.

Tad tas paņēma visu velna naudu un sievieti un, to iesējis virvē, uzsauca, lai Kalnugāzējs ar Tāšuplēsēju velkot augšā. Tie arī uzvilka un nolaida virvi atpakaļ alā. Nu Milzis tanī iesēja dzirnu akmeni un uzsauca, lai velkot augšā. Tie, to pavilkuši līdz pusei, laida atpakaļ, domādami tanī Milzi esam.

Milzis redzēja., ka no alas nevarēs ārā tikt, gāja tālāk alā iekšā. Kādā stūrī tas ieraudzīja mazo vīriņu, kam klucis vēl stāvēja bārzdā. Mazais vīriņš, ieraudzījis Milzi, lūdz, lai izņemot kluci no bārzdas, tas tam kādreiz palīdzēšot. Milzis arī tam izņēma kluci un gāja tālāk. Gāja - uznāca liela krusa un ieraudzīja ērgļu perēkli ar maziem ērglēniem, ko tas steigšus apsedza ar savu mēteli, un pats apslēpās apakš kāda koka. Kad krusa pārgāja, atskrēja ērglis, bet ieraudzīdams, ka Milzis viņa bērnus izglābis, vaicāja&127; ko no viņa vēloties. Milzis sacīja, ka gribot tikt ārpasaulē. Ērglis atbildēja, ka tad vajagot 12 maisu govju, 12 maisu vēršu gaļas., jo citādi nevarot uztikt virspasaulē. Milzis gāja bēdīgs atpakaļ alā, kur satika mazo vīriņu un izstāstīja savas bēdas. Mazais vīriņš to ieveda kādā citā alā un parādīja 12 maisus govju, 12 vēršu gaļas. Milzis paņēma maisus un aizgāja pie ērgļa. Ērglis sacīja: "Sēdies nu man virsū ar visiem maisiem! Un kad es atskatos atpakaļ, tad tu katrreiz meti man mutē pa vienam gaļas gabalam!"

Labi. 1'e jau gandrīz bija virspasaulē, kad gaļai bija beigas un ērglis vēl beidzamo reizi atskatījās. Milzis ātri izkoda sev gaļas gabalu no kājas un to iemeta ērglim mutē. Virspasaulē ērglis aplaizīja izkodumu un vaina sadzija.

Milzis gāja meklēt savus bijušos biedrus un atrada kādā muižā kur vienam no tiem todien bija kāzas ar ķēniņa princesi, bijušo velna sievu, jo viens bija paņēmis princesi, otrs naudu. Nu Milzis paņēmis savu spieķi, nositis savus bijušos biedrus un apprecējies ar princesi.