8. A. 301A. Ķida Gulbenē. LP, VT, 115, 14 piez.

Stiprais Kalējadēls gājis zudušu ķēniņa meitu apakšzemē meklēt. Kad velnu nokavis un meitu izvi1kuši, tad Kalējadēls pārnests apakšā. Bet viņš atradis velna tauri un taurējis. Tūlin saskrējuši velnēni un iedevuši 3 āboļa puses: lai peldot pa jūŗu un kad nokūstot, lai uzguļoties uz āboļa pusētn, tad radīšoties sala. Tā arī bijis: no pirmās āboļa puses radusies sa1a ar visādiem putniem. Šis atpūties pie putniem, un peldējis atkal. No otras āboļa puses radusies sala ar visādiem zvēriem un no trešās radusies sala ar lielu zobinu pie staba piekārtu. Viņš paņēmis zobinu un metis gaisā. Zobins nokritis pie tā ķēniņa pils, kam tā meita bija zudusi. Nu izpeldējis malā un gājis uz to pusi, kur zobins lidojis un atradis pestīto meitu. Ķēniņš atdevis viņam to par sievu.