2. A. 303.650A. 301. St. Ulanovska Viļānos. Zbior wiadomosci do antropologii krajowej.18. K r a k a v ā 1895, 465 1. p.

Bjeja saiminīks, jam bjeja četri bārni. Jis cīši plāsjās ap zjamis, jam vys moz zjamis bjeja. Nu jis nūguoja ortu, tys saiminīķs a sīva nūguoja iz dzjerauni [sādžu] kaidu dorbu daŗeit. Atskŗāja pats lylvjs valns i nūzoga vys's četr's bārn's i nūpasja iz elni, iz sovu sātu.

Atīt jis jau vokorā iz sātu, tys saiminīks, i atīt saiminīca, juo sīva, i vieras, ķa nava nivina bārna. Jī suoka ruduot, jīm tyka cīši žāl, i nazyna, kur mjeklāt - vokors, tymss. Reitā jau mjeklāja cik ilgi, vīnu dīnu i ūtŗJu dīnu, kaidys treis dīnys mjeklāja bārnu sovu, a pjēčuok soka: "Može [varbūt] vylks apēdja kur mježā, voi nūsleika kur kaidā dambī, kur lyn's mārc."

Mjeklāja, meklāja i saka: "Cikpat izgaisa jau myusu bārni!" Jī taidi bjēdjeigi,

nūskumjeigi - īt jis jau iz reita ortu, a sīvu , pamat sātā, lai vuoŗēj jam brūkast's.

Jei vuoŗēja, tuos brūkast's izvuoŗējusja ņas vjeiram āst. Tai jei pīlēja ti spannī i ņas. Izguoja jei iz lyla cjeļa i vieras, ka taids šmuks, šm,uks zierņeits vjeļas na cjeļu. Jei pajēmja tū zierņeiti, ību.ozja mutjā i nūŗeja jū. Nūņasja jei vjeiram āst, pabaruoja vjeiru, atguoja iz sātu i jau jai dzyma dāls Zierņeits.

Vjeirs i par nakti gulēja tjeirumā, zyrg's palaidja pļovā, a pats atsagula i guļ.

Reitā sīva cjelās, satyna tū bārnu, īlyka jū šyupjelī, paša izvuoŗēja brūkast's pīlēja spanni i ņas vjeiram āst. A tys dāls soka tai: "Mamm, es ņesšu tāvam ās,t!"

Jei soka: "U, tu djēlep, kur ņessi taids mozjeņš? Vjal vīna vīn dīna, kai pīdzymi i nessi tāvam!"

"Mamm, es nesšu!

Jei pīIēja spannī, a jis jēmja, izatynās, izkuopja nu šyupjeļa, daguaja pi muotis, pajēmja tū spaņņeiti, i īt. Kur kalņeņš, ti jau muotja pajam nu juo tī spanni i īnas lejiņā, daīt jī da tāva, dāls soka iz tāvu tai: "Dīvs paleidz, tjāt!"

Jis atsoka: "Paldīs, dāls!"

Tāvs tiuleņ pīādja, a sīva soka tai: "Vot šūnakt nanūguojis iz sātu gulātu, šei i dāls dzyma."

Jis soka: "Kur ta jau ass dāls?" "Ša kur, āst atņazja: dāļs."

Vat jis taids rods [priecīgs], ka jau jam dāls ira. Jis tiuleņ brosņciga [meta pie malas] art i atīt jī vysi treis iz sātu. Vot jis auga pa stundjām i pa minūtim, tys dāls, i izauga lyls. Jis soka tai: "Tjāt, ķur iraida mani bruoļi i muosys? Voi bjeja jiusim citi bārni?"

" "Bjeja.

"A kur ta jī palyka?"

"Nazkur izgaisa. Mjes i poši nazinim, kur jī palyka." Jis soka tai: "Tjāt; es išu iz mježu." . Tāvs cīši juo žāluoj, soka: "Naeij, i tu izgaissi!"

"Na, es naizgaisšu, tjāt. Es atīšu atpakaļ"

Jis nāguoja iz mježu, pajēmja nūvjeja viervi cīši garu, pīlyka molkvs, symtu osu salyka tamā viervjā, lyka iz placu i atīt iz sātu. Iņas pogolmā, soka tai: "Ša, tjāt, da jiusu smierts [līdz nāvei] gona byus ituos molkys. Es tanad īšu sovu bruoļu i muosu maklātu."

Tāvs saka: "U, tu djēleņ, kur tu atrassi?" "Na., tjāt, šys atraškys tūs bruoļš i muosys."

Nu nikuo daŗeit, īt jau jis, īt, īt, cik vierstus puorguoja, cik godu jis guoja, i mjež's puorguoja, i pūrs, cik tjeirumu puorguoja. Iguaja jis, kur nava nikaidu dzjerauņu [sādžu], ni muižu, tik vīna baznīca, radz, ti stuov. A jis sadūmuoja tū, ka īškys pi tuo baznīckunga, stuoškys par kolpu iz gods. Īgouja vydā, a ti jau baznīckungs soka tai: "Stuoj pi maņa par kolpu!"

Jis soka tai: "Stuoškys jau pi tjeva." "A cik tad tu moksys jimsi iz gods?" "Duorgi najimšys nu tjeva, baznīckungs!" "Nu cik tu jimsi ?"

"A kū ta nu tjeva jimškys? Ka atdzjeivuoškys jau godu, īškys iz sātu, tu man, pībjērsi tū capuri naudys, i vīnu maisjeņu rudzu, ūtru mīžu."

A jis dūmuoj, tys baznīckungs: "Kas itys ir maņ, pībjērt jam tūs div maiseņ's i tū naudys capuri?"

Nu jis soka: "Labi, šys tjev aizmaksuoškys, toļki dzjeivuot jau!"

Jis ir dastuoja i dzjeivuoj - nar dīnu kai kuop iz cjepļa i guļ." Nu jam sirds aizguoja,

tam baznīckungam, iz tuo kolpa, kam iis vys guļ. Jis tai dagulāja da rudiņa.

Vysi iaud's appļuovja, jau jīm miži nupļauti, auzys,.a jau rudzi vjal, baznīckungam, napjauti. ,,aud's guļbys [kartupeļus] nūroka, a jam nikas napļauts. Ļaud's sovys lyn's izkuļstjāja i puordjevja, a jam vyss guļ iz tjeiruxrra napļauts. Jis taids bjēdjeigs; tys baznīckungs, a tys kolps gu iz cjepļa vys. Jis nakti pīzacjēla riu cjepļa, nūguoja iz tjeirumu, nūpĪuovja rudz's i mīž's i auzys, i vysu sak.ruovja vīnā skaudzjā.

Reitā cjeļas baznīckungs, a kolps izkuop iz cjepļa i guļ. Soka baznīckungs:

"Vot kai par vīnu nakti vyss šym labi padaŗeits. Toļkjeit iz tjeiruma maizja [labība],

ļaužu cyukys sajēškjeišys šūs ."

mizr. Vot i vokors, nakts, baznīckungs nūguoja gulātu, a kolps cjeļas nu cjepļa, jēmja vysu maizi, savjedja, iz sātu i sakruovja žepjerūs, kur kraun maizi dzjerauņā. Cjeļas reitā baznīckungs, a kolps izkuop iz cjepļa i guļ, dūmuoj, ka jis i nabjeja iz tjeiruma. Jis soka: "A paldīs Dīvam! Vyss šam labi ess, toļkeit naasama maizja apkulta."

Baznīckungs staiguoja par dīnu, jis vys guj, tys kolps. Jau vokors, baznīckungs nūīt gulātu, a jis tiulen ņūkuop nu cjepļa, nūit, apku vysu maizi, i gujbys nūrūk, i lyn's nūplēš - pajem vysu: lynsāklys, gujbys, mīž's, rudz's, auzys, kvīš's i sabjer vysu pa vīnu vītu, samaisa, izkuop iz cjepļa i guļ.

Cjeļas baznīckungs, vieras, ka vyss pa vīnu vītu. Vot šam šūgod vajaga propult [bojā iet] ar itaidu kolpu. A kolps gul, nastika nikuo. Vot baznīckungs staiguoja, staiguoja. - saka: "A, cikpat tū maizi vajaga niu atdūt cyukuom. Jau vyss leidza [viena alga]. Šūgod jau maizja pagolom! Kū ta bāduot? Vajaga īt gulātu."

Jis nūguoja gu1ātu, a kolps tiuIeņ nu cjepļa nūkuopja zjemjā, nūguoja iz mježu, īdams iz mježu, pajēmja treis maisi, daguojis pajāmja treis skudru pyuleņi, sabjēra maisūs, lyka treis maisi iz placu, atņazja iz sātu i izbjēra nu maisu tuos skudris iz tuos maizis. Ituos skudris losa jau tū maizi, sjev kura skudra i nas sovu maizi iz orūda, sjev kura iz sovu orūdu. Da gaismys juos izlasjēja vysu maizi, palyka pa1avys tamā gubā. Tuos skudris i aizguoja atpakaļ iz mježu, a jis kuop iz cjepļa i gul jau par aizmigušu.

Cjeļas reitā baznīckungs, vieras, ka jau vysa maizja klētī, i vysa izlasjeita teira - jis taids rods. Nu i jau bjeidzas tam kolpam gods, jam tagad juomoksuoj. ,Tis nūjem capuri nu golvys tur, lai jam bjer ņaudys. Jis bjēra, bjēra - sabjērla pīcpadsmit pyuru tamā caput'ā i vjal nava pylna Jis, tys kolps, soka: "Nu šam gana byuškys ituos naudys, koč [kaut gan] i nava pylna!"

Nu īt iz klēti i bjer šam maizis. Bjer jam rudzu maiseņu bjēra, bjēra iz tū maisjeņu - jam bjeja nu treju godu maizja

vys nava pylns. Jis soka: "Nu gana jau šam byuškys, koč i

nava pylns."

Niu dūs jam mīžu maisjeņu. Soka baznīckungs: "Turi maisjeņu, es tjev pībjēršu.

Jis pajam, tur maisjiņu, baznīckungs bjēra, bjēra - sabjēra

vysu maizi, cik vīņjam bjeja, i nava pylns maisjeņš. Jis soka:

"Gona byus, koč i nava pylns.

Lyka tūs divi maisjeņ's iz placu, naudys capuri pajēmja iz

rūku, īt jis iz sātu. Guoja, gūoja - cik laika puorguoja i nuguoja

iz sātu, īņasja, nūlyka tūs maisjeņ's i tū naudu i soka tai: "Nu, tjāt' ar muoti, byus jiusim gana ituos maizis da jiusu smierts [nāvei], i naudys gona jiusu myužam. Es īšu tagad sovu bruoļu i muosu maklātu."

"Jī nalaiž juo, tu;r, a jis soka: "Na, īšu!"

Nu jis i laidja īt, guoja, guoja - cik tuoli puorguoja - vieras,

ka gona goni, taids vacs vjeceits, a vušku jis gona brīsmjeigi daudz. Jis soka: "Dīvs paleidz tjev!

A vjeceits atsoka: "Paldīs, Žierņeit!" Jis zyna, ka jis Zierņeits. "A ku ta tu īškys, Zierņeit?"

"A īšu sovu bruoļu muosu maklātu."

"Nu, nazynu, voi tu, Zierņeit, atraškys jūs!"

"A može [varbūt] i atroškys."

"Pajem tu nu ituo pulka pati lylū vucynu, nūkauņ, izvuoŗēj

i apād par vīnu reizi, tūlaik može atraškys."

Pajēmja jis, nūkova, izvuoŗēja i apjēdja. Īt otkait jau jis, daguoja jis otkait - gona vjecs gūs, vierš's - soka tai: "Dīvs paleidz tjev, vjecjeit!"

"Paldīs, Zierņeit! Kur ta tu īsi, Zierņeit?"

"A īšu sovu bruoļu, muosu maklātu."

"Kur ta atrassi, Zierņeit?"

"Atrasšu gon!"

"Pajem tu, nūkauņ pati lyluokū viersi nu ituos pulkys, izvuorēj i apād -- tūīeiz može daīsi da sovu muosu, bruolu."

Jis jēmja, nūkova, izvuoŗēja i apjēdja. I otkait jis laidjās īt,

guoja jis, gu.oja - vieras: gona vjecs kjāvis, a tuos kjāvis brī-

smeigi tuklys, lylys. Jis soka daguajis: "Dīvs paleidz tjev, vjecjeit!"

"Paldīs, Zierņeit! Kur ta tu īsi, Zierņeit?"

"Īšu sovu muosu, bruoļu maklātu."

"Kur ta tu, Zierņeit, jūs atrassi?"

"Var byut, ka atrasšu."

"Na, naatrassi! Viņi ir pi patja lyluo valna, mjālis jīm izrautys, ar mjājām sasjeiti vīnā vītā, vīns pi ūtra, ir par kuorti puorsvīsti, kaŗeņējenā! A ka tu nūgiusi tuos divi kjāvis, vīnu aiz vīnys kuojis, ūtru aiz ūtrys, i ka nūtuŗēsi, tūŗeiz dabuosi sovu lruo]u, muosu."

A jis saka tai: "Nu lai skrīņ juos, es jau raudzjeišu giut!" Juos kai laidja skrīt, kai vjējs vyss vīns - tai jis kai kryta vīnu rūku aiz vīnys kuojis, ūtru aiz ūtrys, tai i nūgiva i sabierza juos palnūs. Tys vjecjeits soka: "Nu vaŗēsi - dabuosi gon sovu bruoļu i muosu! Ej tur, ti ir akmins iz teiruma, tam akmiņam ir caurums djevjiņis ass plotumā, i ej tu uz tini!"

Jis laidjās i īt - vieras: taids brīsmjeigs akmins, īkuopja jis iz tuo akmiņa, īlaida jis ti vydā, vieras, ka ti vuoŗēj āst, vys maltjeiti gatavjēj, pušdīnys jau. Cik daudz kukaru [baltkr. kuchar, pavārs), cik aužu daudz, ti guns smalā [baltkr. smala, piķis) vard auds, i vieras, ka juo bruoļi divi i muosys divi kaŗeņēj sasīti ar mjāļām pakuorti.

Jis pajēmja i nūlaidja juos iz zjamis, atraisja, a tjei vaļna sīva soka tai: "Kū tu, Zierņeit, padarēji? Tjev smierts [nāve] i myusim smierts! Nūzaglobuojīs tu, Zierņeit!"

Jis i paleida zam gultys. Atskrīn pats lylyjs valns i soka: "Kas itja padaŗēja?"

Sīva soka: "Šy naziņeiši."

Jis soka: "A šys jau zyna, kas itja padaŗējis. Tys Zierneits padaŗējis. Leist tjev uorā."

Jis tiuleņ i izleidja - kai giva valnam kriu,tis, kai suoka sist, tai jū sadzyna zjamjās, samjeidja ar kuojis vys's juo kaul's. Jēmja tūs ļaud's vys's izlaidja nu elnis ir sovys bruoļ's, muosys izlaidja, a juo palns, tūs jau smiklt's, iznasja iz tjeiruma i izkaisjēja. I tān (no tagan, tagad] kai īt pa snīgu, to vyss tai soka: "Šnyrk, šnyrk!" A tī vyss valna kauli, kur jis izkaisjēja pa tjeirumu. '

Īlaidja jau jis īt iz sātu ar sovim bruojim, muosuom, guoja, guoja - daguoja jī da azara molys i ap azara molu taida lyla agļa. Jīm aizguoja tymss, jis soka: "Guļāsim mjes tān, bruoleiši i muosjeņis!"

Jī soka: "Guļāsim!"

Vot ji atsaguĪas i guj, a tje,i agla treis ass rasnuma. Jīm bais tīm bruoļim, muosuom, ji dūmuoj : "Jis nūsyta taidu stynru valnu, sasiss jis i myusu, ka mjes aizmigsim."

Vot Zierņeits aizmyga, a jī jēmja jū i pisjēja pi eglis i ar kūkim, i ar stričim - i akmiņu pilyka viersā i poši soka: "Niu bjāgsim mjes!"

Bāga - cik tuoli nūbāga jī par nakti. A Zierņeits reitā atsamūdās, ka jis triukās nu mīga, tai vysu egli izruovja ar vysuom sakņām, lyka iz placu i, nas. Dadzyna jis bruoļus i muosys i soka tai: "Par kū jius tai darējāt? Kam jius mani pīsjējāt:

Nu, ka vjal tai padaŗēsit, to byus jiusim slikti. Par itū reizi es daravuoju [piedodu] jiusim."

Jī guoja vjalcik tuoji - vieras: apsja pus viersta rasnuma. Jau tylrss - jis saka tai: ,,Gulāsim pi tuos apsis!"

Atsoka jī: "Nu gulāsim!"

I atsagulstas - a jī cjejas kuojuos, ka Zierņeits aizm.yga, jēmja jū, pīsjēja pi apsis ir ar stričim, i ar kūkim, brīsmjeigi cīši, a poši laidja bjāgt - bāga, bāga cik tuoji.

Ka jau gaisma, Zierņeits pazamūstas, kai triukās kuojuos, tai izruovja vysu apsi ar vysuom sakņām, lyka iz placu i nas tū apsi i egli. Dadzyna jis sovus bruoļus i muosys, soka: "Kam jius tai daŗējāt?"

A jīm bais sacjeit.

"Nu vjal itū ŗeizi daravuošu jiusim."

Jī guoja, guoja, cik vierstu guoja - i vieras, ka ūzūls, brismeigi lyls, viieirsyunis navar ŗedzjāt, cik rasnys kai viersts. Jī soka tai: "Jau tymss, gulāsim mjes!"

Jis atsoka: "Gulāsim!"

Ka jis aizmyga, jī pajēmja i pīsēja jū vjal cīšuok pi ituo ūzūla, a poši laidja i bāg. Bāga, bāga, cik tuoļi nūbāa, jau na tuoji zam sātys sovys. A jis kai pazamūdās, kai tryukās nu mīga, izruovja ūzūlu ar vysuom sakņām, līk jis ūzūlu iz placu, i apsi, i egli, i nas. Dadzyna jis jūs i soka: "Par kū jius tai darējāt?"

"A par tū mjes tai daŗējām" ka nlyusim cīši bais bjeja tjeva, ka tu itaids styprys, taidu valnu sasiti zjamjās!"

Vot jī daguoja da savys sātys, Jis nūsvīdja pogolmā tūs vys's kūk's i soka tai: "Tjāt, niu ša, taisi jaunu ustobu!"

Par tū, ka jīm bjeja vaca ustoba, iz kokla kryta. Nu tāvs taids rods, ka jis atvjadja vys's bārn's iz sātu. A Zierņeits pajēmja ir par nakti pataisjēja ustobu. I dzeivuoja vysi labi, kai Dīvam pīdar.