Zirņa dēls.

 

3. A.301A. Konstantins Raudive, Asūnes Baranovcu sādžā, J. Rupjā kr.

Kaidam tāvam beja divpadsmit dālu un treis meitas. Reizi vysi bruoļi nūguoja sīna pļaut, bet muosas lai nas jīm ēst. Muosas īvaicoujuos: "Kai jyus atrast?"

Bruoļi atbild : "Ej pa tū ceju, kur byus bolti zierņi pīkaisēti, ta myus atrassi."

Labi. Vacuokuo muosa nas bruolim dīniškas. Bet valns vysus zierņus salasēja un pīkaisēja pa sovu ceļu, kurs īt leidz valna pilei. Vacuokuo muosa nas bruojim dīniškas. Jei īt, īt pa tū celi, kur zieri pīkaisēti, beidzūt leidz valna pilei. Valns, īraudzē,js, sakēra sev par buobu.

Bruoli gaidēja, gaidēja, naatnas vys ēst. Jī sasadusmuoja uz muosuom un guoja poši uz sā.tu pušdīņuotu. Nūguojuši uz sātu suoka buortīs: "Par kū mums nanasūt pušdīnas?"

Muote aiz bailēm izplētja acis: "Jei jau prīkš pušdīnuom nūnase ēst jūs, varbyut putni nūlasēja zierņ,us, jei naatroda cela i aizbludēja."

Ūtru dīn' otkon īs vysi plaut sīna, tān jau pēc kuortas, vajag nest pušdīņas vidējai muosai. Taipat zierņu pīkaisēja pa ceļu, kai pyrmū reizi. Taipat izguoja ar vidējū muosu, kai ar vacuakū.

Trešā dīnā nūguaja otkon vysi pļautu. Tān [tagad] nas trešuo muosa āst bruolim. Arī palyka par valna buobu trešuo muosa. Bruoli pluavuši Leidz vokoram, bet ēst kai naatnas, tai naatnas. Jī, atguojuši uz sātu, vaicuoja: "Par kū myus naatņasjat ēst?" "Jei jau nu reita nūnesa ēst jūs.

Bruoli paēduši nu reita brūkastes devās muosu meklēt. .Jī īt, īt, daīt pī šmukas pils. Valns izskrīn, apgrīž visim golvas un sprauž uz mītu, kuri beja valna pilei tyvumā.

Muote gaidēja sovu bārnu, bet sagaidēt navar. Muote paņēme drēbes un nūnese uz jyuras velēt. Jei jyurī irauga boltū zierni vuornas ūlas lelurnā. Pajēme un apēde. Pēc treju dīnu jai dzyma dāls, kurs auga pa minutēm un pa stundēm. Pēc treju dinu taids dāls beja stypris, ka mežā varēja izraut pošu styprū ūzūlu.

Vīnu reizi muote pastuostēja: "Tev beja divpadsmit bruoļu un treis muosas, visi ir izgaisuši."

,,Ai, māmiņ, es īšu jūs meklēt!" "Nu, kur tu, dēliņ atrassi?" ,Atrasšu gon, māmiņ!"

Juo vuords beja Juoņs. Juonis nūīt uz kalvi, un nūkal symtu pūdu vāzdu. Juoņs tu pasvīde uz augšu, tei ka krita, drusku puorsalīca.

"Byus loba!"

Juoņs pajēme sovu vāzdu un devēs ceļā, meklēt bruoļu un muosu.

Meklēja jis vīnu dīn', ūtru dīn' ; bet trešā dinā atroda skaistas muojas. Viņš

īguoja ustobā un īraudzēja sovu vacuokū muosu. Muosa juo, īraudzējuse sovu

bruoli, un soka : "Kur tu, muns mīļais bruolīt, te patyki? Muns dads valns ar

treis golvas. "

jis tevi uz reizis apēss. Nikas!" "

Tad muosa bruoli apkurēja [apkvēpināja] ar sova dāda buarzdu un motim, un paglabuoja šapā [skapī]. Atskrīn valns ar trejuoan galvuom, un ūž: "Vū, kas ite ar kristīga cylvāka duku smird'."

"Ū, kas tys tev devēs, nabeja niktto!" "Nu, buob, dūd ēst!"

Buoba tyuleņ dūd sovam dādam ēst. Jei āzdama īsarunuo: "Kas byutu, juo atītu muns bruolis?"

Valns soka: "Kas byutu? Dūtum ēst, dzērt, tad vēl panuosuotum ozotī."

"Jis nasen ite beja:"

Valns suoka meklēt pa vysim koktim. Juons, tū dzierdādams, izlīn pats nu šapa [skapja[, un soka: "Es tepat asu."

"Nu muns švagris, ēd un dzer, es īšu drusku pagulēšu, asu pavysam pīkuss."

Valns aizmyga, un kruoce, ka vysa pile dimdēja. Juoņs tyu leņ pajēme sovu vāzdu,

un nūsyta valnam vys's treis golvas ernī. 'Tagad jis nūguoja da- vidējai muosai.

Jis īraudzēia, ka ustoba ir nu sudroba. Jis īguoja ustobā, īraudzēja sovu muosu, kura sēdēja zalta krāslā. Muosa, īraudzējuse sovu bruoli, i soka: "Kur tu, muns mīlais bruolīt, te patyki? Muns dāds valns tevi apēss. Jam ir sešas golvas."

"Nikas, naapēss," atbildēja bruols. Muosa pajēme bruoli, apkurēja ar valna buorzdu un m;otim, paglobuoja šapā. Valns atskrīn, ka pile vīn' nūdrebēja. Valns suoka ūst, un aizabluove : "Ui, kas te ar kristīga cylvāka ašņi smird?"

"Tev, jau tai ruodās, tu pa pasauli skraidīdams, pīūdi." "Nu, buob, dūd ēst!"

Valnam pīlēja ēst, un āzdama muosa īsarunuoja: "Kas byutu, juo atītu tovs švagris?"

"Nikuo nabyutu. Dūttun ēst dzērt un veļ panuasuotam ozotī." Juons tū dzierdādams, tyu1eņ izlin un īsasauc: "Es te asmu!" Valns jū īraudzēja un soka: ,,Nu, mums švagris, ēd, dzer,

a es īšu drusku pagulēšu, asmu cīši pīkuss."

Vēl nabeja paguojs i pīcu minutu, kad valns kruoce ka pils vīn' dimdēja. Juoņs pajēme sovu vāzdu un nūsyta vaļnam vysas golvas.

Un guoja tān da trešai muosai. Bet viņš iraudzēja brīsmīgu naradzātu pili, zalta, uz kaidu desmit atažu. Juoņs īguojis vydā, i īraudzēja sovu jaunuakū muosu. Muosa jū īraudzēja un īsasaucās: "Ak muns mīļais bruolīt, kur tu te patyki? Muns dāds valns ar divpadsmita golvuom, jis tevi uz reizes apēss."

"Nikas, naapēss."

Muosa bruoli apkurēja ar valna buorzdu un m,otim, i paglobuoja šapā. Atskrīn valns un ūž: "Ū, kas ti smird ar kristīga cylvāka duku?"

"Nu tev jau tai dūdas, pīūdi pa pasauli skraidīdāms," atbildēja buoba.

Bruoļi gaidēja, gaidēja, naatnas vys ēst. Jī sasadusmuoja uz muosuom un guoja poši uz sātu pušdīņuotu. Nūguojuši uz sātu suoka buortīs: "Par kū mums nanasūt pušdīnas?"

Muote aiz bailēm izplētja acis: "Jei jau prīkš pušdīnuom nūnase ēst jūs, va:rbyut putni nūlasēja zierņ,us, jei naatroda ceļa i aizbludēja."

Ūtru dīn' otkon īs vysi pļaut sīna, tān jau pēc kuortas, vajag nest pušdīņas vidējai muosai. Taipat zierņu pīkaisēja pa ceļu, kai pyrmū reizi. Taipat izguoja ar vidējū muosu, kai ar vacuokū.

Trešā dīnā nūguoja atkon vysi pļautu. Tān [tagad] nas trešuo muosa āst bruoļim. Arī palyka par valna buobu trešuo muosa. Bruo]i pļuovuši leidz vokoram, bet ēst kai na:atnas, tai naatnas. Jī, atguojuši uz sātu, vaicuoja: "Par kū myus naatņasjat ēst?"

"Jei jau nu reita nūnesa ēst jūs."

Bruoļi paēduši nu reita brūkastes devās muosu meklēt. ,Jī īt, īt, daīt pī šmukas piļs. Valns izskrīn, apgrīž visim golvas un spŗauž uz mītu, kuri beja valna pilei tyvumā.

Muote gaidēja sovu bārnu, bet sagaidēt navar. Muote paņēme drēbes un nūnese uz jyuras velēt. Jei jyurī irauga boltū zierni vuornas ūlas lelumā. Pajēme un apēde. Pēc treju dīnu jai dzyma dāls, kurs auga pa minutēm un pa stundēm. Pēc treju dīnu taids dāls beja stypris, ka mežā varēja izraut pošu styprū ūzūlu.

Vīnu reizi muote pastuostēja: "Tev beja divpadsmit bruoļu un treis muosas, visi ir izgaisuši."

"Ai, māmiņ, es īšu jūs meklēt!" "Nu, kur tu, dēliņ atrassi?" ,Atrasšu gon, māmiņ!"

Juo vuords beja Juoņs. Juonis nūit uz kaļvi, un nūkaļ symtu pūdu vāzdu. Juoņs tu pasvīde uz augšu, tei ka krita, drusku puorsalica.

"Byus loba!"

Juoņs pajēme sovu vāzdu un devēs ceļā, meklēt bruoļu un muosu. Meklēja jis vīnu dīn', ūtru dīn'; bet trešā dīnā atroda skaistas muojas. Vipš īguoja ustobā un īraudzēja sovu vacuokū muosu. Muosa juo, īraudzējuse sovu bruoli, un soka : ,.Kur tu, muns mīļais bruolīt, te patyki? Muns dads valns ar treis golvas. jis tevi uz reizis apēss."

Nikas!" "

Tad muosa bruoli apkurēja [apkvēpināja] ar sova dāda buarzdu un motim, un paglabuoja šapā [skapī]. Atskrīn valns ar trejuom galvuom, un ūž: "Vū, kas ite ar kristīga cylvāka duku smird'."

"Ū, kas tys tev devēs, nabeja nikuo!" "Nu, buob, dūd ēst!"

Buoba tyuleņ dūd sovam dādam ēst. Jei āzdama īsarunuo: "Kas byutu, juo atītu muns bruoļis?"

Valns soka: "Kas byutu? Dūtum ēst, dzērt, tad vēļ panuosuotum ozotī."

"Jis nasen ite beja"

Valns suoka meklēt pa vysim koktim. Juons, tū dzierdādams, izlīn pats nu šapa [skapja[, un soka: "Es tepat asu."

"Nu muns švagris, ēd un dzer, es īšu drusku pagulēšu, asu pavysam pīkuss."

Valns aizmyga, un kruoce, ka vysa pile dimdēja. Juoņs tyu leņ pajēme sovu vāzdu,

un nūsyta valnam vys's treis golvas zemī. Tagad jis nūguoja da vidējai muosai.

Tis īraudzēia, ka ustoba ir nu sudroba. Jis īguoja ustobā, īraudzēja sovu muosu, kura sēdēja zalta kāslā. Muosa, īraudzējuse sovu bruoli, i soka: "Kur tu. muns mīļais bruolīt, te patyki? Muns dāds valns tevi apēss. ,Tām ir sešas golvas."

"Nikas, naapēss," atbildēja bruoļs. Muosa pajēme bruoli, apkurēja ar valna buorzdu un m;otim, paglobuoja šap,ā. Valns atskrīn, ka pile vīn' nūd;rebēja. Valns s.uoka ūst, un aizab[uove : "Ui, ka.s te ar kristīga cylvāka ašņi smird?"

"Tev, jau tai ruodās, tti pa pasauli skraidīdams, pīūdi."

"Nu, buob, dūd ēst!"

Valnam pīlēja ēst, un āzdama muosa īsarunuoja: "Kas byutu, juo atītu tovs švagris?"

"Nikuo nabyutu. Dūtum ēst dzērt un ve( panuosuotam ozotī." Juons tū dzierdādams, tyuleņ izlīn un īsasauc: "Es te asmu!" Valns jū īraudzēja un soka: .,Nu, mums švagris, ēd, dzer,

" a es īšu drusku pagulēšu, asmu cīši pīkuss.

Veļ nabeja paguojs i pīcu minutu, kad valns kruoce ka piļs vīn' dimdēja. Juoņs pajēme sovu vāzdu un nūsyta vaļnam vysas golvas.

Un guoja tān da trešai muosai. Bet viņš īraudzēja brīsmīgu naradzātu pili, zalta, uz kaidu desmit atažu. Juoņs īguojis vydā, i īraudzēja sovu jaunuokū muosu. Muosa jū īraudzēja un īsasaucās: "Ak muns mīļais bruolit, kur tu te patyki? Muns dāds valns ar divpadsmia golvuom, jis tevi uz reizes apēss."

"Nikas, ņaapēss."

Muosa bruoli apkurēja ar valna buorzdu un motim, i paglobuoja šapā. Atskrīn valns un ūž: "Ū, kas ti smird ar kristīga cylvāka duku?"

"Nu tev jau tai dūdas, pīūdi pa pasauli skraidīdāms," atbildēja buoba.

Valns soka : "Dūd, buob, ēst!"

Buoba tyuleņ dūd dādam ēst, āzdama īsarunuojas : "Kas byutu, juo atītu muns bruo]is?"

"Nikuo nabyutu. Dūtum ēst, dzērt un vē1 ozotī panuosuotuan."

"Jis tepat beja."

Valns suoka meklēt. Juoņs tyuleņ izlīn nu šaņa un soka: "Es tepat."

Valns ju īraudzējis, soka: "Muns švagri, ēd, dzer, es īšu drusku pagulēt, asu pavysam pīkuss."

Valns tyuleņ aizmyga un kruoce, ka piļs vīn dimdēja. Juoņs pajēme sovu vāzdu un nūsyta valnam vysas golvas. Tad viņš izstaiguoja pa vysas komnatas; vīnā komnatā atroda vacu, vacu valnu, kurs beja pavysam vuajs. Juons tyuleņ gribēja juo sist, bet tys valns atsalyudz, un Juoņam īdeve živučus zuoļu. Juoņs tāņ pajēme savu muosu, un pilei ar vāzdu īsyta. Tyuleņ piļs puorsavērte par gradzynu. Juoņs pajēme' un ar muosu guoja. tān da vidējai. Juoņs izsyta juos piles ar vāzdu, tei palyka par gradzynu, un tān nuoguojuši da vacuokajai, īsyta ar vāzdu, pils palyka tyuleņ par gradzynu.

Vysus bruoaļus atdzeivynuoja ar živuču yudini, visi laimeigi nūguoja da sova tāva un muatei. Muote ar tāvu beja prīceigi sowu bārnu atagtryšanu. Varbyut, ka tān jī kur veļ dzeivuoj, ka nav myruši. '