3. A. 30lB. P. Liepiņš Gu1benē, LP, VI, 115, 14 turp. AŠ, II, 90c.

Vienam tēvam bijušas trīs meitas, un tās tēvs sūtījis mežā pēc sūnām. Bet

mežā pielēcis lācis, saķēris jaunāko meitu un ienesis savā alā. Tur viņai

piedzimis dēls, Lāčadēls. Tas bijis dikti stiprs.

Reiz lācis gājis medīt un aizvēlis alas caurumam lielu akmeni priekšā. Lāčadēls šo akmeni atgrūdis un pārbēdzis ar māti tēva mājā (mātes tēva mājā). Lācis pārnākdams dikti sadusmojies un dzinies bēgļiem pakaļ. Atdzinies pie tēva vārtiem un gribējis vārtus ar asti izlauzt; bet Lāčadēls izmanījies pa maziem vārtiņiem un nošāvis lāci, savu tēvu.

Vēlāk Lāčadēls gājis pasaulē un nokļuvis pie trim ozoliem, kur vecītis sēdējis. Lāčadēls vaicājis: "Kas tu tāds par pļēguru esi?"

Esmu Kokulauzējs." "

Nu, lai nolaužot šos trīs ozolus

Kokulauzējs lauzis, lauzis - nevarējis; bet Lāčadēls satvēris ozolus un izlauzis ar visām saknēm. Vecītis nu gājis līdz.

Citā vietā ieraudzījuši mazu, mazu vecīti lielā kalnā sēdam un brokastu ēdam. Lāčadēls vaicājis: "Kas tu tāds esi?"

Esmu Kalnugāzējs." "

Nu, lai tad apgāžot šos kalnus

Vecītis paēdis un ķēries pie darba, bet nevarējis kalnus apgāzt. Tad gājis Lāčadēls, tas apgāzis un aicinājis Kalnugāzēju līdz.

Nu gājuši tāļāk un iegriezušies vienā mājiņā, kur Kokulauzējam bijusi jāvāra putra, [kamēr Lāčadēls ar Kalnugāzēju aizgājuši medīt. Nu ienāk pie Kokulauzēja mazs vīriņš ar gaŗu bārdu, sadauza šo un izēd visu putru. Otrā dienā tāpat notiek ar Kalnugāzēju. Trešā dienā paliek Lāčadēls mājā. Tas iedzinis mazā vīriņa bārdu ar vadzi celmā. Kad nu visi trīs paēduši maltīti, tad gājuši raudzīt mazo vīriņu. Tas izrāvis celmu ar visām saknēm un ievilcies vienā alā. Nu Lāčadēls nolaidies pa virvi tai alā un nonācis taisni velna istabā. Tur viņš atradis vienu skaistu ķēniņa meitu, ko velns bijis nolaupījis. Meita brīdinājusi Lāčadēlu, ka velns esot ļoti stiprs.]

[Šiem vēl runājot], ienācis velns par mazu, mazu putniņu no muguras puses un tad itin piepēži palicis par velnu ar deviņām galvām.

(Lāčadēls nogalinājis velnu, izvedis meitu pa citu slepenu alu pasaulē pie viņas tēva ķēniņa. Ķēniņš nu atdevis Lāčadēlam izglābto meitu par sievu).