10. A. 30lB. Saukā. LP, VI, 115, 10b. piez.

[Lācis nolaupījis meitu. Pēc kāda laika meitai gadījies dēls, ko viņa] piecpadsmit gadu sazīdījusi. Viņa dēlu iesaukusi par Spalvaini. Ozolus tas ravējis kā burkānus laukā.

[Spalvainis atsvabinājies no lāča un aizgājis līdz ar māti pie mātes tēva. Bet tur lāčadēls neatrod sava darba un iet pasaulē laimi meklēt.] Ceļodams Spalvainis saticis Kokupļāvēju un Kalnugāzēju. [Viņš nu paņem abus stipriniekus sev līdza. Mazais vīriņš sadauza abus stipros biedrus, bet Spalvainis iedzen vīriņa bārdu ozolā. Nu visi noiet pie lielas alas, kur viņš iebēdzis. Spalvainis ielaižas alas dibenā, nokauj velnu un atsvabina trīs ķēniņa meitas. Biedri izvelk gan ķēniņa meitas, bet Spalvaini atstāj alas dibenā. Viņi abi uzdodas par meitu glābējiem un vecais ķēniņš apsola tiem div meitas par sievām. Bet lielais putns iznes Spalvaini no apakšzemes. Nu taisnība nāk gaismā, Spalvainis apprecē jaunāko ķēniņa meitu, bet neuzticamie biedri dabū sodu.)