Lāča dēls.

11.A. 30lB. Skrīveŗos. LP, VI, 115, 18. piez. 53&. 1. p. AŠ, II, 87i.

Lāčadēls saticis Malkascirtēju, Dzirkali un Kalēju, bet pundurs neļāvis tiem putru vārīt. Apakšzemē viņš atradis trīs meitas sudraba, zelta un dimanta pilīs. Tie trīs ceļa biedri meitas uzvilkuši, bet atstājuši Lāčadēlu apakšzemē. Bet viņš atradis pie nokautā velna stabulīti. Pastabulējis - tā trīs pilis pacēlušās zemes virsū un pundurs palicis šim par sulaini. Bet tie trīs biedri pa to laiku mituši ar meitām pie ķēniņa. Gājis šis arī pie ķēniņa izteikt, kas noticis. Ķēniņa pils tuvumā saticis cūkganu raudam. Vaicājis, kādēļ raudot? Ja, pie ķēniņā esot atnākuši trīs znoti un tie viņam pavēlot katru vakaru melno vepri bučot. Lāčadēls nu apģērbies cūkganu drēbēs un ganījis viņa vietā. Vakarā pārdzen cūkas - šie ganam pretim, lai bučojot melno vepri. Bet Lāčadēls nu zvēlis visiem trini ķēniņa znotiem un nositis tos. Tad izteicis ķēniņam, kas tie par blēžiem bijuši, un apņēmis jaunāko meitu.