Lāča dēls.

 

13. A. 650A. 301. Rūjienā. LP, VI, 115, 15b. piez.

[Lācis nozadzis vienu sievieti un piedzīvojis ar to dēlu, ko māte nosaukusi par Lāčausi. Šis lāča dēls bijis ļoti stiprs. Reiz māte kopā ar savu stipro dēlu aizbēgusi pie sava tēva.]

Mātes tēvs neieredzējis Lāčausi un tādēļ sūtījis to pirtī zirņu maisu sargāt. Sargājot sanākuši pirtī ķēmi, bet Lāčausis viņus nositis.

Citu reiz mātes tēvs sūtījis Lāčausi pie vilkiem malku skaldīt, bet Lāčausis iejūdzis vilkus un pārvedis mājā.

Tad mātes tēvs sūtījis Lāčausi pie ķēniņa pēc naudas, - bet tam ķēniņam bijusi pazudusi meita. Lāčausis uzmeklējis ķēniņa. meitu un par to pats ieticis ķēniņa kārtā.