Ķēves dēls.

 

4. A. 303. 300. P. Putniņš Kroņa-Sesavā, A. Bīlenšteina kr. LP, VI, 115, 11c. piez.

Vienai saimniecei nebijis neviena bērna, vīrs patlaban vē1 nomiris. Te viņa braukusi uz pilsētu iepirkties. Atpakaļ braukdama pa upi, redz vienu zivi malā. Līdzbraucējs puisis gājis ķert, zivs nelaidusies rokā. Gājusi pati saimniece, tai ja.

[Saimniece dod zivi &127;meitai izvārīt. Nokasītās zvīņas ieēd ķēve un pašu zivi nosmeķē arī meita.]

No zivs viruma ķēvei, meitai un saimniecei piedzimuši dēli, un saimnieces dēls bijis tas stiprākais.

[Kad dēli pieauguši, viņi gājuši pasaulē laimes meklēt. Viņi dabūjuši dzirdēt, ka velns nozadzis kāda ķēniņa meitu, grib uzmeklēt velnu mājokli un atsvabināt princesi. Stiprajam ar biedru palīdzību izdodas velnu nogalināt un meitu izglābt. Vēl uzmācas stipriniekiem trīs velna meitas, bet saimnieces dēls, izzinājis viņu nodomus, nogalina arī viņas.]