17. A. 518, 552. 302. Maksims un Pelēks Āraišos, LP. kr. LP, VII, II, 23, 5.

Viens dēls reiz medīdams ieraudzījis upes malā divi vellus apģērba dēļ plēšamies. Apģērbs tāds: ja uzvelk mugurā, tad uzvilcējs paliek par gaisu, to nevar- ieraudzīt. Velli apģērba dēļ 3 gadi jau saplēsušies. Dēls tad izšauj bulti, liek velliem bulti ķert, kuŗš ātrāki noķeršot, tam apģērbs pienākšoties. Bet kamēr velli ķeŗ, dēls aprauj pats apģērbu, paliek par gaisu un projām. Velli apmanījuši dzenas pakaļ. Te dēls ierauga zemē sarūsējušu zobinu. paķer to un sacērt vellus gabalos.

Dēlam bijušas trīs aizprecētas māsas, viena pie gulbja, otra pie ērgļa, trešā pie līdekas. Pie šiem radiniekiem dēls aizskrien pa gaisu neredzams un apmetas pa nakti. Bet tavu nelaimi! nevienu nakti vairs mieru. dabūt gulēt: divu sakapātu vellu vietā tam nu milzums vellu virsū, prasīdami, lai atdodot paņemto apģērbu. Beidzot viņš sadomā vellus apkarot. Viņš paņem savus māsu vīrus, gulbi, ērgli, līdeku, aiziet uz jūŗas malu un sāk cirst vecu, Lielu priedi. Nocērt priedi, atron dobumā šķirstu; bet nu saskrien liels pulks vellu, spārdās un trako nemitēdamies. Atveŗ šķirstu, ierauga pīli; bet tā uzlaižas gaisā. Tad māsas vīrs gu1bis noķēra. pīli un atnesa dēlam. Dēls uzšķērda pīli, ierauga olu. Bet ola ievēlās jūŗā. Tad māsas vīrs - līdeka iznesa olu malā. Dēls sašķaidīja olu, no olas izvēlās cālēns un atkal prom, ko māk. Tad māsas vīrs ērglis noķēra cālēnu. Dēls cālēnu nobeidza. Bet nu cālēna vietā gadījās liela čupa zelta. Zelta, čupu dēls pārvāca mājā un dzīvoja laimīgi.