25. A. 302. Skolniece B. Grebeža Eglūnē, R. Tabines kr.

Bejuse ķēniņa meita vuordā Līza, kas dzeivuojuse pilsātā Novgorodā. Dzeivuojis ari ķēniņa dāls, saukts Juonis ķeizars, kas juojis karā par trejdeviņuom zemēm. Jis pījuojis pi Novgoroda, pamanējis tur ustobā guni dagūt un īguojis vydā. Viņu puorjāmuse Liza, īvaduse pošu sovā pilī, un viņa zyrgu stallī. Un tur viņi dzeivuojuši vīnā pilī, cikom bejis juoīt karā. Taišņi uz tuos pilsātas guojis īnaidnīks, un Juons ķeizars nyu jau gribējis īt karā, bet Līza viņa napalaiduse, pasacējuse, ka lobuok vīna šei poša īšķūt karā.

Reitā Līza pīsacāluse, pajāmuse sovas piles atslāgu un izvoduojse jū pa vysu pili, tikai vīna kambara naslāguse vaļā, kurs bejis aizsīts ar lyuku. Tad pīsacējuse, ka lai jis itymā kambarī naīt.

Kad ķēneniņa Līza nūbraukuse karā, tūlaik tikai vīns pats Juonis ķeizars palicis tamā pilī. Viņš staiguojis pa vysu pili un viņam īsagribējīs īt pasaskatīt, kas ir tamā kambarī, kur ar 1yuku aizsīts. Tad jis spēris ar kuoju tamuos durovuos un uz reizes durovas izlākušas uorā nu eņģim. Īguojis tamā. kambarī, jis īraudzējis tur cylvāku koruojūtīs, kam pa obējim suonim koruojušuos bucas. Tad sacējis tys cylvāks, kas koruojīs: "Lyudzu padūt maa itū bucu, kas koruojas man lobajā suonā!"

Juonis ari pasnēdzds jau itū bucu, bet tamā bucā bejis ašnis. Kad tikai tys cylvāks izdzēris itū bucu ašņa, kai uz reizes jis atsaruovīs nu ķēdēm. Tys bejis beznuoves cylvāks, un jis tyulen pajēmis un izdzinis Juoni ķeizaru nu tuos piles. Tad Juonis sēdīs rotūs un nūbraucis prūjom.

Kad puorbraukuse Līza, tūlaik viņa ļūti nūskumuse, īraudzēdama beznuoves veiru jau vaļā. Jis ar viņu gon runuojis lūti laipnim vuordim, bet Līza pavysam nagribējuse viņa runas klausītīs.

Vīnu reizi Līza teišuom saslymuse, tūlaik beznuoves cylvāks nūjuojis medeibuos un atjuojis pi juos Juonis ķeizars. Līza jam pasacējuse : "Tu juoj uz taidu un taidu vītu, kur dzeivuoj veirs, kas vysu zyna; tys zyna ari, kur atsarūn beznuoves cylvāka dvēsele."

Juanis nyu sēdīs zyrgam mugurā, juojis meklēt tū veiru, kas vysu zyna. Kū meklējis, tū ari atradis.

Tys veiŗs pasacējis Juoņam: "Juoj uz jyuru, tur ir vīna sola, uz tuos solas tu atrassi peili. Puorplēs tū peili, jamā byus ūla, tū ūlu tu pajem, aiznes uz pili, nūkurynoj korstu cepli un īmet tur viņa dvēseli!"

Kad jis nūbraucja uz tuos solas, atroda peili, sagyva un puorplēsja pušu. Kad tikai viņš tū ūlu, kas bejuse tai peilē, pajēmis rūkā, kai uz reizes beznuoves cylvāks palicis slyms, jo tei ūlā ūeja juo dvēsele. Kad Juonis ķeizars atbraucis, nūkurijnuojušicepli, īmatuši tur ūlu un tamā pašā breidī beznuoves cylvāks nūmiris. Nyu Līza ar Juoni ķeizaru dzeivuojuši laimīgi, un varbyut, ka vini vēl tagad dzeivuoj.