15. A. 303. J. Trejs 1879. Saukā, Brīvzemnieka kr. LP,VI,125,5. AŠ, II, 95m.

Koadam tāvam beja divi dāli, ģēģeri. Viņi koadureiz nūrunojoas īt laimes meklēt. Viņi īgoaja mežā in koadā prīdē iduore škāpus in nūrunoaja, koa škāps bous paprīšku sarousējs, tis bous paJolam.

Atstoasim vacoakū dālu un runoasim par jaunoakia.

Tis goajs, goajs - satika vilka moati in teice : "Nou es tevi šaušu!"

Bet vilka moate teice, koa dūšūt vīnu vilcalānu, loi našaunūt. Viņš beja mīrā, ņēme vilcalānu in goaja. Tad satika loāci in ar tū toapat beja. Neu jam beja vilks un loacs. Tad satika louvi in ar tū toapat beja. Neu jam beja vilks, loacs in louva.

Jis goāja in goāja in dagoāja pī koādas pilsātas in tur beja vusi smagi bēdeigi. Tad viņš proseija: "Kas šiten ji nūticis?" Jam atbildēja, koa ķēniņa m,eita treis reizes joanas iz jouri

valnam dūt. Neu Poavils, toa viņu sauce, nūdūmoaja jū gloabt. Ūtrā dīnā, kad ķēniņa meitu iz jouri aizvada, Poavils paņēma bierkavu smogu spīku in goaja ķēniņa meitai pakal iz jouri. Bet ķēniņa meita tū pavisam namanēja in nazināva, kas nūtiks. Kad viņa dabrauce pī joures, tad Poavils dogoaja pī karītes in sagaidēja valnu. Valc noace; bet Poavils stoajoās viņam pretim ar savim zvērim - valc aizbāga.

Ūtrā dīnā beja toapat. Valc noace, Bet Poavils viņu ar sovim zvērim aizbīdēja. Trešā dīnā, kad ķēniņa meitu iz juori otvada, Poavils pīgoaja pī karītis in kad neu valc noace, izsacēle līla koušanoas. Beidzūt Poavils viņam laide zvērus viersā in tī valtm pīvareja. Bet valc louvei bej īplēss koajā. Kēniņa meita louves koaju sasēja ar savu šņoudroanu. Bet turpat kūkā bej īkoaps laupītoajs, kas gribēja ķēniņa meitu precēt. (Ķēniņš savu meitu bej apsūlējs tam, kas jū atpesteitu nū valna nogim.) Jis nūlēce nū kūka in teice iz Poavila: "Kad tu nagribi miert, tad nesīs hrūjuom!" Poavils aizgoaje, ķēniņa meitas gradzanu leidzi paņēms.

Tad laupītoajs ķēniņa meitu aizvede iz pili in izsadeve sevi par joas gloabēju in jou ūtrā dīnā dzāra dereibas.

Bet Poavils nūraksteija groamatu, īdeve loačam, lai aizuasūt ķēniņa meitai. Ķēniņa meita groamatu izlasēja, pasasmēja, pabarāva loaci in atlaide jū atpakaļ.

Tad Poavils soutēja vilku ar groamatu. Ķēniņa meita izlasēja, pasasmēja, pabarāva vilku in atlaide jū atpakaļ.

Beidzūt soūtēja louvu. Ķēniņa meita izlasēja, pasasmēja, pabarāva louvu in atlaide jū atpakaļ.

Un patlaban koazas ķēniņa meitai bej soakušoaa, in, kod koazu vīsi nū golda bej nūgoajuši, tad īnoace Poavils ar savim zvērim. Ķēniņš par tū sasaskaitīs, gribēja jū izsvīst; bet neu pasacēle ķēniņa meita in teice: "Šitis vīrs, ķēniņ, kam tī zvēri pīder, jir muns gloabējs, bet tis ūtrs jir blēds."

Tad ari Poavils visu izstoastēja in paroadēja tū šņodroanu. ar kuŗu ķēniņa meita louvei koaju beja aptinuse. Poavils neu dabūja ķēniņa meitu par sīvu in dzeivāja laimeigi.

Bet koadureiz Poavils gulādams īraudzēja aiz joures guni.

Jis, touleit pīsacēls in nū sīvas aisavadējs, pajēme savus zvērs in devēs iz tū guni. Aiz joures nūnoacs, redzēja, koa koada rogana golvu īskoaja in iz golda treis gubas utu beja sakroavusa.

Poavilu īraudzējusi, like jam toas uts nūsist. Jis sita pirmū gubu, bet nūsita savu loaci, ūtru gubu sizdams, nūsita vilku in trešū gubu sizdams, nūsita louvu. Neu jēme rogana zvērus in Poavili in apreja iz reizes toa, koa tikū vādars napoarpleise.

Neu grīzeisimēs iz vacoakoa dāla. Tis ar bej dābejs treis zvērus in, posouli poarstaigoajs, grīzēs iz moajoam. Atnoacs pī toas prīdes, kur jī aizīdami škāpus bej sodouruši, in atroda, koa Poavila škāps bej sarousējs. Neu jis goaja broali meklēt. Ilgi goaja - nūnoace pī toas pils, kur Poavila sīva dzeivūja. Poavila sīva, jū turādama par savu vīru, prasēja: "Kas tur bej aiz joures?"

Mārtiņš, Poavila broals, atbildēja: "Nikoa! - mun vēI joaīt." Un viņš goāja aiz joures.

Tur aizgoajs, īraudzēja tū roganu in toas treis gubas utu in nūmanēja, kas te boušūt

nūtics - praseja roganai: "Atdūd munu broali!"

Un rogana paklausēja un izvēme Poavili.

Tad Mārtiņš praseja: "Atdūd muna broāļa zvērus!" Rogana paklausēja un izvēme zvērus.

Tad Poavils un Mārtiņš goaja par jouru iz ķēniņa pili. Tur . Mārtiņš apprecēja koadu

līlkunga meitu un Poavils ar ķēniņa meitu nū jouna turēja koazas.

Es ar' tur beju, ēdu in dzēru.