16. A. 303. J. Cielava Nogalē. LP, VI, 125, 6.

[Vienam tēvam ir divi dēli mednieki. Viņi iet pasaulē laimi meklēt un ieduŗ šķēpus kādā kokā par zīmi, kā kuram klājas. Jaunākais mežā iemanto vilku, lāci un lauvu un nonāk ar šiem trim zvēriem sveša ķēniņa zemē, kur ir nolemts ķēniņa meitu atdot velniem.]

Tur kādā kalnā dzīvojuši daudz velnu. Jaunākais brālis trīsreiz gājis kalnam apkārt, urā! saukdams, tad velni skrējuši no kalna laukā un glābēja zvēri tos saplosījuši.

[Par ķēniņa meitas glābšanu jaunākais brālis nu dabū izglābto meitu par sievu. Reiz kāda ragana nogalina jaunāko brāli līdz ar viņa zvēriem. Vecākais redz kokā sarūsējušu brāļa šķēpu, iet un izglābj brāli ar viņa zvēriem.]