23. A. 303. D. Ozoliņš Jaun-Rozē. LP, V, 157.

Kuodai muotei bej divi padāli. Raizi muote sadusmūjsīs iz padālim un dzinusi obus mežā. Neikā dorīt - bij jūīt. Mežā bruoļi ilgi moldijšīs; beidzūt pī kristceļa nūrunājši šķirtīs un īduort ūzūlā nāžus, kotrs sovu. Pāc goda loika jūnuokūt obim nāžus skotītīs. Jti tūmār vīns, vai ūtrs naatnuoktu skatītīs, tod otnuocējs nū nāžim vārūtu: ju nāzs nūruosājis, tod naotnuocējam posoulē nalabi klāšūtīs, ju spūžs, tod lobi. Tā nūrunādami, obi izšķīrušīs: mozākīs oizguojs po kraisu rūku, līlākīs po lobu.

Ūtrā dīnā līlākam godījīs pilsātā īīt. Un tuo pilsāta ķieniņš bej mirs, otstuodams jounu otraikni, or trim maitām. Bet tois dīnās ķieniņa otroikne bej nūdūmājsa vēl pracātīs; viņa izsludinājsa tuodu ziņu, pilī nūlikšūt (oizdedzanāšūt) svaces pī grīstim un nu kotram jūeimūt svacim po opašku: pret kuŗu tod svaces poklanīšūtīs, tū otroikne pīņamšūt por sovu ķieniņu. Ak tu žālīgīs Dīviņ! kuŗam nu natiks por ķieniņu buot? Toulīt vusuvusuodi sonuokuš pilī; bet svaces naklanījšās nei pret vīnu. Beidzūt īs ori līlākīs bruols iz sovu loimi. Un tūs breinumus! Kuo guojs - vusas sveces klonījšās. Toulīt ķieniņa otroikne pīguojusa opkampt un teikusa: "Tis muns ķieniņš!"

Mozākīs bruols tu&127;rpretim ilgi somoldījīs po posouli un stoigādams īmuocījis putnu valūdu. Nu guojs, guojs un orvīn īprosījis putniņim: voi nazinūt, kur viņa bruols polics? Putniņi otteikuš: "Mēs dūmājam - tovs bruols por ķieniņu tics!"

Poguojs atkal gobaliņu - prosījs citim putnim: voi nezinūt, kur viņa bruols polics? Tī otteikuš : "Dūmājam - tov s bruols por ķieniņu tics!"

Poguojs vēl, skrājušas zūsis golvām. Prosījs: "Meiļās zūsis, poteicat, kur muns līlākīs bruols polics?"

"Tovs līlākīs bruols pilsātā por ķieniņu. Nuoc tik po tū ceļu, klxr mēs skrejam, tod pī bruoļa danuoksi."

Nu guojs, guojs - beidzūt otrods tuodu' pilsātu, kur nabejs ķieniņa. Pilsātnīki sūlījš tik tū por ķieniņu calt, kos īspiešūt vusu pilsātu or zalta noudu otpirkt. Un tuo nu možākīs bruols īguojs tai pilsātā un opmetīs pī kuoda bekera. Bet tis bekers bejs līls būrs: viņš nūbūrs vusus pilsātnīkus, kuo navīns naguojs pī cita bulku pierkt, kuo tik pī viņa. Mozākīs bruols, pī bekera dzeivūdams, nūskotījīs viņa būra gudrības un beidzūt muocījs lobāki būrt, neikuo viņš pots. Podzeivājs vēl tuodu loiku un nu muocījs tik tuoļu būrt, ko vusas šļīkas (spļaudekļi), kū spluovs, polikuš por zalta dukātim. Tuo nu viņš sospļuovs līlu kaudzi dukātu un tod nūpircs pilsātu or vusu tū pili, kur ogrāk pilsātas ķieniņš dzeivājs.

Bet taī ķieniņa pilī mozākīs bruols itin najouši otrads treis puora rūku oplīkamu gradzanu. Tūs poglabājs cīti.

Te pāc kuoda loika līlākā bruoļa pomaitas izdzierdušas, ko toi un toi pilsātā ešūt jounam ķieniņam jouki rūku oplīkamī gradzani. Vacākā pomaita toulīt sotoisījsīs iz pilsātu īt gradzanus pierkt. Nūguojsa un izkoulājsīs ilgu loiku, bet mozākīs bruols por daudz duorgi nūprosījs. Beidzūt, kod voirāk nadevusa, bruols teics: "Kū tur ilguoki steivāsimīs, lobāk darīsam tuo: atvāli mun vīnu nokti tovā ķieniņa pilī un tovā gultā pogulēt, tod vīnu puori gradzanu otdūš."

Lobi. Loi gulūt! Bruols nūguojs leidz. Bet kos ir? Vacākā pomaita uztaisījsa gultu tuodā vītā, kur opaškā nateirumu bedre. Tikū nu bruols īgulējīs gultā, tuo īkritis bedrē. Nū reita por loimi nuocs veirs bedri teirīt un tis nu izvilcs bruoli loukā. Bruols puorguojs žālūdamīs muojā. Te pāc kuoda loika otnuokusa ūtra pomaita rūku oplīkamūs Ūradzanus pierkt. Por ūtru puori gradzanu bruols atkal tik pot daudz nūprosījs. Navarējš soleigt. Beidzūt bruols otteics: "Kū tur ilguoki steivāsimīs - otvāli mun vīnu nokti tovā gultā gulēt, tod ūtru puori gradzanu atdūš!"

Lobi, loi gulūt! Bet kos ir? Ūtra pomaita uztoisījsa gultu tuodā vītā, kur opaškā oudans pograbs. Tikleidz nu bruols īgulējīs gultā, tuo īkrits oudans bedrē. Por loimi nū reita veirs nuocs oudani smalt un tis nu izvilcs bruoli loukā. Bruols puorguojs žā&127; lūdamīs muojā.

Te pāc kuoda loika otnuokusa traša pomaita trašū gradzanu puori pierkt. Bet bruols otkal duoŗgi nūprosījs - navarējš soleigt. Beidzūt bruols otteics: "Kū tur ilguoki steivāsimīs - otvāli mun vīnu nokti tovā gultā pogulēt, tod gradzanus otdūš."

Lobi. Loi gulūt. Bruols nūguojs leidz. Vokarā trešā muosa guldināja viņu pī sevis gultā. Ūtrā reitā tis otmūdīs un īguojs pošā ogrumā ķieniņa duorzā. Tur bejšas šoupuksnes, or ripu šoupūjamas. Bruols īkuops šoupuksnēs pošoupūtīs. Bet toi pošā breidī obas vacākās ķieniņa pomaitas slapani poloiduš's tū ripu voļā un šoupuksnes, spākā īguojušas, oizsvīdušas bruoli puor deviņām ķieniņa volstīm līlā tuksnasī. Bruols bādādamīs stoigājs po tuksnasi un nazinājis; kur nu īt, kur naīt. Beidzūt sotics vilku un loudzīs, loi ešūt tik lobs un oiznasūt pi trašās ķieniņa pomaitas, Vilks ponas's līlu gabalu; beidzūt taics: "Kuop, bruoli, zamē - voirāk ceļa nazinu!"

Nūkuops nū vilka un guojs otkal. Sotics luoci baidzūt un loudzīs: loi ešūt tik lobs un oiznasūt pī trašās ķieniņa pomaitas. Lobi. Nas's ori līlu gobalu; beidzūt taics: "Luoc, bruoli, zamē voirāk ceļa nazinu!"

Nūkuops un auojs otkal, kamār tod sotics brīdi or rogīm. Nu loudzīs, loi brīds ešūt tik lobs un nasūt pī trašās ķieniņa pomaitas. Brīds ponas's tuodu gobalu un tod sacījs : "Kuop zamē un aij tur pī tuo akmina, tur otradīsi šūpuksnes ripu, kuŗu obas vacākās

ķieniņa pomaitas šait otsvīda. Sotveri ripu, īripini tū un staidzīs tod pokaļ, kur viņa ripū!"

Bruols poripinājs ripu un nu tik staidžrs pokaļ. Ripa tikmār ripūjusīs, kamār opstuojusīs pī trašās ķieniņa pamaitas durīm. Bruols poņiems trašū pomaitu un guojs iz muoju pī ūzūla, kur nāži bej īduorti, ju gods potlaban nūbaidzīs. Bet prūjām ajūt, tis dusmās nūbūrs obas vacākās ķieni&127;a pomaitas por ķievām.

Ūtrā dīnā līlākīs bruols radzājs, kuo viņa trašā pomaita pozoudusa, kuo obas vacākās por ķievāŗn un nazinājs, kū dorīt, kū na. Beidzūt sodūmājs trašū pomaitu īt meklat. Guojs, guojs danuocs pī ūzūla nāž's skoteitīs. Un re, kos por breinumim: īroudzījs pī ūzūla mozākū bruoli or trašū pomaitu. Mozākīs bruols toulīt izstuostījs, kuo vuss godījīs un nu nūrunajš tuo: mozākam bruolim jūotbur ķievas por cilvākim, tod viņš nalīdz trašū pomaitu precēt. Lobi. Tuo polics un nu vuss baidzis, kuo vaijag.