24. A. 3a3. 302. D. Ozo1iņš Jaun-Rozē. LP, V, 152.

Kādraiz dzeivāja veirs; tam bej septiyi dāli un tī guoja iz svešām zemēm sīvu precēt. Bet tī seši vacākī iz tū jaunākū socīja: "Polīc tu muojā, gon mēs tev arī sīvu sapracēsim."

Lobi. Tī seši oizguoja tuolu un otrada līlā mežā mozu muojiņu; tur dzeivuoja vīns veirs. Tis tūs voicāja: "Uz kurīn jous īsāt?"

"Sīvu precēt!" tī atbildēja.

"Nu tod eijat, bet sapracējat mun arī sīvu!"

Bruoļi oizguoja un kotrs sev sīvu dabūja, jū tur bej kuodam veiram septiņas maitas. Otpuka&127; nākūt, bruoļi otkal opstuojās tai muojiņā un nu tis veirs prosīja: "Voi mun arī sīvu dabijāt?"

"Labi, ko muns pašim tika, kos muns par tevi daļas?"

Tis veirs tuodus skarbus vuordus dzierdēdams, poņiema reiksti un vusim sešim un viņu sīvām īsita. Toī vusi toulīt polika par okminim; bet septītū, jaurtākū, bruoļa sīvu, veirs poņiema un poturēja dzeivu.

Kuodreiz tis veirs (vacīs) stuostīja savai jaunai sīvai, kuo šim namoz sierds (sirds) naešūt.

"Kur tod tava sierds?'` "Kisinā!"

Raiz vacīs oizguoja. Tad sīva poņiema puķes un dūmaja or tū viņa sierdi īprīcināt, bet neikuo. Veirs puornuoca soīdzis un nei prīcājās, nei arī smējās. Nu viņa prasīja : "Posaki eisti, kur tava sierds?"

"Muna sierds ir tuolu nū šajīnes līlā mežā. Tai mežā ir boznīca; vusapkā&127;rt boznīcai ir līla, līla upe un tur tai boznīcā ir putniņš; ju kuods tū putniņu nūkaun, tad mun jāmirst."

Tis nu tis. Bet tis septītois, jounākīs bruolis, navarēja tūs sešus bruoļus sagaidīt: viņš izguoja bruoļus meklēt un otnuoca tai muojā, kur vacīs tūs sešus bej podarījs par okrrtinim. Kod jounīs bruols otnuoca, vacīs nabeja muojā; tik viņa sīva. Tuo prosīja: Iz kurīn īdams?"

" "Muni bruoli nūguoja iz svešārn zemēm sīvu precēt un vēl nav puornuokuši."

"Tad tu nazini. Tī 12 okmini ir tavi bruoļi un munas muosas; bet es asmu tova sīva un zinu, kur valla sierds stuov. Tād&127;&127;: juo tu tū putniņu, kos tur meža boznīcā, nūkousi, tad valls nūmirs un tod tu or šū reiksti varēsi īsist tovim bruoļim un munām muosām; tī poliks touleit par cilvākim."

Lai valls namoz naradzātu viņu, tad jounīs bruolis touleit devās ceļā iz meža boznīcu. Guoja, guoja - īgribējās āst. &127;ldūt viņš īsoucās: "Navīns nanuok ar mani kūpā āst!"

Bet leidz tū izteicis - touleit līls vārsis nuoca un poleidzēja āst. Kod bej poēdis, vārsis socīja: "Ju tev munis vajadzīgs, tod tik posouc!"

Lobi. Nū reita guoja otkal. Pret pusdīnu īgribējās otkal āst. Suoka āst, bet ādūt īsoucās: "Navīns nanuok ar muni āst!" Touleit brīsmīga meža couka otskrāja un īsuoka ar vi&127;pu āst.

Poādusi, couka teica: "Ju tev munis vajadzīgs, tod tik posouc!" Lobi. Nū reita gnoja otkal. Pret pusdīnu suoka āst un īsuu cās: "Navīns nanuok or muni āst!" Toulīt otloidās līls, līls putns, poāda un tod socīja: "Ju tev munis vojadzīgs, tod tik posouc!"

Lobi. Nū reita bruols guoja tuolāk un sasnīdza meža boznīcu, bet navarēja kluot pīkļūt: vusopkārt līla upe. Nu bruolis nūpūzdamīs socīja: "Kout togad tis līlīs vā&127;rsis boutu, tis gon tū upi izdzartu!"

Touleit vārsis bej kluot un vusu upi izdzāra, ko varēja puori tikt. Bet otkal jounas bādas! Nu godījās līls ougsts un bīzs mouris vusopkārt. Nu bruolis nūpūzdamīs socīja: "Kout meža couka boutu, tuo mouri izpūstītu!"

Touleit couka bej kluot un suoka tū mouri izrakt un izlauzt. Par mozu breidi bej mourim tuods courums, ko or rotim drūši vīn izbroukt. Nu īgoja boznīcā un radzēja tū putnu po boznīcu s&127;kraidam, bet navarēja nūķart. "Pog!" viņš dūmaja, "kaut tis līlīs putns boutu, tis tū mozu putniņu nūķartu!"

Touleit līlīs putns otlaidās un nūķāra putniņu. Bruolis ībuoza putniņu karmanī un tikmār mūcīja, komār nūmūcīja. Tad oizguoja tai muojiņā, kur vacīs dzeivāja ar viņa sīvu un otroda, ko vacīs valls bej nūmiris. Nu jounīs paņiema tū valla reiksti un īsita tīm 12 akmiņim, tī vusi toulīt polika por cilvākim. Vusi bej togad prīcīgi. Bet jounīs bruolis paņiema sovu sīvu un oizguoja ar tīm citim bruoļim un viņu sīvām iz sovu zami.