29. A. 303. J. Saržants Uktē. LP, VII, II, 20, I, 5.

[Divi brāļi pieradina katrs vienu vilku, lāci un lauvu Vecākais nonāk tādā zemē, kur visi &127;audis ir noskumuši, jo] meita bijusi atdodama jūŗā velnam. [Brālis nokauj velnu un apprecē ķēniņa meitu.]

Vēlāk meitas glābēju veca, veca vecene ar rīkstīti pārvērš par krupi un viņa zvērus par akmeņiem.

[Jaunākais brālis viņu izglābj, tiek atdzīvināts un vēlāk dzīvo abi laimīgi].