31. A. 303. J. Čiučs Preiļos, N. Rancāna kr.

Dzeivuova vecītis un vecīte, jīm nabeja bārnu, Reiz vecītis aizguoja uz tiergu un nūpierka zivi. Vecīte pajēma tū zivi, nūmozguoja, a tū yudini atdeve ķēvei, gaļi apēde paša, golvu atdev e suņam, asokys izsvīde pa lūgu uorā.

Par nazcik laika vecīša sīvai atsaroda treis dāli, ķēvei treis kumeļi, kucei treis suņalāņi, a aiz lūga treis zūbini. Tai vecei treis dāli beja kai vīns, lūti leidzīgi.

Vacuokais dāls pajēme vīnu kumeļu, izsāda uz tuo vīnu reitu, aizjuoja uz mežu un ījuoja vīnā muojiņā. Vieras, ka tur ir taida meita, cīši šmuka. Jei soka, tei meita: "Najuoj tur uz tū ustubeņi! A ka nūjuosi, tad dzeivs naatsagrīzsi atpakaļ."

A jis nasaklausēja, nūjuoia un ījuoja tymā muojā. Vieras, ka tur sēd taida vece uz augsta krāsla. Tyulen tei vece soka: "Pajem itū vēzeņi un īraun sovam suneišam un kumeleņam!"

A jis tyulen pajēme vēzeņi un dalyka suneišam, tys tyulen palyka par akmini. Tad dalyka kumeleņam, jis ari tyulen palyka par akmini. Tad dalyka pats sev, un taipat palyka par akmini.

Nyu vydyškais dāls izsāda uz kumieļa un pajēme sev leidza sunīti un zūbinu. Tad jis juoja par mežu un pījuoja pi tuos meitas ustobeņas. Tei meita napazyna, voi jis ir tys pats, kurs ogruok pi juos beja, voi na. Jei vaicuoj: "Kur tu beji?"

Jis puorgulēja pi juos un jei sacēja: "Najuoj da tai muojai! A to vyss leidza, dzeivs naatjuosi atpakaļ!"

A jis naklausēja, aizjuoja. Vieras, ka tur taida vecīte sēd augstā krāslā. .Iis aizklīdze, kur šuo bruolis? A jei soka ša: "Dalīc ar itū vāzdu sovam suyam un zyrgam, tad es pasceišu, kur tovs bruolis."

Jis pajēme tū vāzu un dalyka ar tū visim un visi tyulen palyka par akminim.

Tad pādējais dāls pajēme sev suni un zūbynu, izsāda uz kumeļa un aizjuoja. Jis otkon dajuoja pi tuos ustobeņas, kur dzeivuova tei meita. Jei vēl napazyna, voi iis ir tyspats, voi ne. Jis atsagula ar tū meitu un nūlyka zūbynu sev pi suona. Kad jis puorgulēja par nakti, tad tei meita otkon sacēja: "Najuoj uz tū muoju!"

A jis juos nasaklausēja, aizjuoja uz tū muoju un vieras, ka tur taida vecīte sēd uz augsta krāsla. Jis soka: "Kuop zemī un. soki. kur muni bruoļi!"

Jei atbild: "Dalīc ar itū vēzepu sovam sunīšam, kumeliņam un sev, tad es pasceišu, kur bruoli."

Jis tyulen pascēja sovam suneišam ar kumeleņu: "Skrīnit un nūraunit, lai es jū sakapuoj smolkuom druponuom!"