l. A. 304. LP. Džūkstē - Pienavā. LP, I, 30. AŠ, II, 96e.

Reiz dzīvo ķēniņš, kam vienā vienīga meita. Kādu dienu ķēniņš medī varen lielā mežā un apmaldās. Te pienāk velns un prasa: "Ko bēdājies?" Kēniņš pastāsta, ka apmaldījies un apsolās visu ko maksāt, ja tas viņu izvestu uz ceļu.

"Labi," velns atteic:, "tu solījies visu ko maksāt, tad dod man savu vienīgo princesi; citādi tu vari maldīties tik ilgi, ka ne mūžam netiksi ārā."

"Došu, bet tikai pēc trim dienām."

Velns tūdaļ parāda teciņu, pa kutu ātri sasniedz pili. Ķēniņš it noskumis izstāsta, kas noticis, un liek pils jumta galā melnu bēdu karogu uzvilkt.

Netālu no ķēniņa pils atrodas krogs. Princeses nāves dienā iet kāds medinieks gar krogu un prasa, kāpēc pilī bēdu karogs

uzvilkts. Princeses likteni dabūjis zināt, tas apņēmās ar saviem suņiem nelaimīgo no velna nagiem glābt. Patlaban ķēniņa kučieris arī ved melnos ratos princesi uz to vietu, kur velns ar ķēniņu līdzis. Mednieks nesaka nevienam ne pušplēsta vārda, bet soļo ar saviem suņiem princeses ratiem gabaliņu iepakaļ. Tā raudot un bēdājoties, tie nonāk zināmā vietā, kur velns jau pa gabalu, ar deviņām galvām, laizīdamies gaida. Līdz ko rati apstājas, te velns arī klāt un grib princesi aprīt; bet medinieks laiž pirmo suni virsū un velns jau soli atkāpjas. Citi suņi, redzēdami biedru kaujamies, nemaz nenogaida medinieka pavēli, bet gāžas ar tādu sparu virsū, ka velns acumirklī saplosīts. Princese no prieka nokrīt mediniekam pie kājām un iedod savu gredzenu par zīmi, ka viņu precēšot. Tad tā apliek suņiem ap kaklu savas kakla rotas un griežas uz mājām. Arī medinieks aiziet, bet apsolās pēc gada laika pilī atnākt kāzas dzert.

Kučierim, uz mājām braucot, paliek žēl, ka mediniekam tāda laime. Viņš taisās princesi nokaut, ja šī uz pēdām nezvērēšot, ka viņš to no velna nagiem izglābis. Nabadzītei cits nekas neatliek, kā zvērēt. Ķēniņš, redzēdams princesi izglābtu, nezin no prieka, ko kučierim dot, ko maksāt. Tā paiet labs laiks. Te kučieris sāk princesei uzbāzties, lai taču nu reiz kāzas turot un viņu precot. Bet princese novilcina laiku, kā nu zinādama. Kučieris. zinādams, ka maz dienās gads aiztecējis, kur medinieks solījies pilī būt, krīt pašam ķēniņam klāt un lūdz drīzi, jo drīzi kāzas turēt. Ķēniņš nu taisa uz parītu kāzas. Te kāzu priekšvakarā mednieks ierodas tai pašā krogā un prasa: "Kāpēc tad nu pilī prieku karogs uzvilkts?"

"Rītu jau princesei ar ķēniņa kučieri kazas, jo kučieris izglābis viņu no velna nagiem."

"Es viņu izglābu, ne blēdīgais kučieris!" mednieks dusmīgi izsaucās un teciņus aiztek uz pili. Ak, kā princese priecājās, kad redzēja vēl laikā savu īsteno brūtgānu atnākam. Mednieks nu izstāsta ķēniņam visu smalki. Ķēniņš liek viltīgo kučieri četriem zirgiem saraustīt, bet mednieku ar princesi salaulāt.