1. A. 305. Strauss Ērbēģē. LP, IV, 1, 9v.

Vienam tēvam bijis tik stiprs dēls, ka varējis 9 podi smagu, zobinu svaidīt kā spalvu. Reiz tēvs palicis slims un teicis dēlam ka vajagot velna mēles, tad palikšot vesels. Dēls aizgājis mežā velna mēles meklēt; bet nedabūjis velnu satikt. Palicis skumīgs. Beidzot saticis vecīti, tas prasījis, kā viņam vajagot? Tā un tā - dēls izstāstījis. Nu vecītis iedevis dēlam nūjiņu, teikdams, lai ar to piesitot pie tā un tā celma, tad iznākšot zirgs, ar to lai jājot uz to un to vietu velnu mākt. Labi, piesitis ar nūjiņu pie celma, iznācis zirgs un piedāvājis dēlam savu naga gabaliņu sacīdams: "Ja tev ar velnu cīnoties nelabi klātos, tad met naga gabaliņu ugunī tūlin būšu klāt tev palīgā."

Nogājis uz to vietu, kur velns mitis un uzsaucis, lai nākot cīnīties. Velns iznācis ar deviņām galvām un ietriecis dēlu līdz pusei zemē. Dēls tūlin iemetis naga gabaliņu ugunī. Acumirklī zirgs atskrējis palīgā. Nu par abiem saminuši velnu čupā un nonāvējuši. Dēls izņēmis 9 mēles un pārnesis tēvam. Tēvs apēdis un tūdaļ palicis vesels.