12. A. 306. V. Zacharska no 53 g. veca O. Baranovska Solujoņu pagastā, V. Podis krāiumā.

Daudz godu tam atpakaļ dzeivuoja uz šuo pasaula vīns ķēneņš. Pi tuo ķēneņa beja vīna meita, kuŗa beja cīši skaista. Juos skaistumu navar ni ar vuordim izrunuot, ni ar spolvu pīrakstēt. Itei ķēneņa meita nikur nu sova dvorca [kr. dvorec, pils], nastaiguoja. Kēneņš jū ni kur nalaidja, nagribēja, kab &127;auds radzeitu juos skaistumu.

Vīnā dīnā ķēneņa meita izaprasējuos nu sova tāva izīt pastaiguot pa duorzu. Ķēneņš paklausēja un atlaidja sovu meitu pastaiguot. Laiks beja jau ap vokoru, meita izguoja duorzā un staigoj. Kai reizja pretim jai - nu kurenis pazajēmis? - izīt jaunais puiss un suoka runuot ar skaistū meitu. Meita nu reizis, kai vysu laiku naradzādama ļaužu, nūzabeida, a pēcuok ar suoka ar itū puišu runuot un tai pat vīnu vītu staiguot pa duorzu. Tai jī, staiguodami pa duorzu, sazarunuojuos uz reitdīnys otkon sajīt -,vīnu vītu pa duorzu staiguot. Tai ķēneņa meita nūiīt uz tāva dvorcu uz sovu kambaru, a jaunais puiss tī uz vītys nūgaisa.

Meita sovā kambarī guļ un dūmuoj par itū puisi, jis jai patyka, bet tāvam nikur nikuo narunoj. Uz reitdīnys meita otkon prosa nu tāva, kab jū palaistu pastaiguot pa duorzu. Ķēneņš, nikuo nazynuodams, otkon palaidja meitu pastaiguot uz duorzu. Izīt meita uz duorzu, a puiss jau tī jū gaida. Meita īraudzeidama jai pateikamu jaunu puisi, nu reizis palyka prīceiga, un suok&127;t iī runuot par meilesteibu un vysaidu bagāteibu. Tai cik jī tī staiguoja pa ducrzu rtmuodami, jau daguoja tys laiks, ko vajag it ķēneņa meitai uz sovu kambaŗi. Vot ķēneņa meita runoj uz puisi, kab jis atītu pi juos gostūs. Puiss, pasceidams: "Labi," tī pat uz vītvs iznyka, a ķēneņa meita īguoja sovā kambarī atsagula un vys dūmoj par sovu meiļū puisi, kai jis reit vokorā atīs da iuos gostūs, un kaida jei byus prīceiga. Ar taidu meileigu dūmu ķēneņa meita aizmyga. Uz reita jei pazacēļa un vysu dīnu da vokora gaidēja sovu meiļū satikšonu.

Kai reizia vokorā ķēneņa meita guļ tai pat atsagulušuos uz gultys un gaida puisi. Vot kai reizja juos kambarī greidā pazacēļa vīna dēļa un nu zam greidys izlein jaunais puiss. Ķēneņa meita, īraudzeidama itū, nu reizis, nūzabeida un gribēja klīgt uz ratovuošonys [baltkr. ratavac, glābt]. Bet kai pazyna sovu meiļū puisi, nu reizis tyka apmīrinuota, un suoka vaicuot, par kū jis naguoja par durovim, a leida nu zam greidys. Puiss rostuostēja meitai, ka juo dzeivūkli&127; ir zam juos kambaŗa, un jam ir taišņāk tikt pi juos. Tai pat jis nagrib, kab jū radzeitu juos tāvs, pats ķēneņš.

Meita ar itū beja mīrā, bet itys jaunais puiss beja na cylvāks, a čorts [kr. čort, velns], un iis gribēja, kab ķēneņa meita byutu jam par sīvu. Tai itys puiss ar ķēneņa meitu sēdēja un runuoja. Puiss palyudzja meitu pi sevis un apsūlēja paruodēt viņei sovu bagāteibu. Ķēneņa meita pascēja: "Labi," un sazalasējuos īt. Puiss tyulen pacēļa nu greidys dēli un jī abadivēji nūsalaidja zam greidys. Ti ķēneņa meita patyka nu reizis zalta duorzā. Itys puiss nūvedja ķēneņa meitu tuoluok pa sudobra celi u.n davedja pi lela azara. Ti pi azara molys stuovēja laiva, ķēneņa meita ar itū puisi saduos laivā, un iī nubraucia ti nti. azara molys. Puiss ruodēja meitai skaistu bazneicu, vysu nu zalta, un runuoja: "Itymā bazneicā mes lauluosimēs."

Tuoluok paruodēja lelu un skaistu dvorcu un pascēja: "Itymā dvorcā mes puorvessim pyrmū nakti pēc kuozu."

Tai puiss paruodēja ķēneņa meitai vysu sovu bagāteibu, un jī pazagrīzja atpakaļ. Puiss pavadēja ķēneņa meitu uz juos tāva dvorcu.

Nu tuos reizis itys puiss suoka staiguot pi ķēneņa meitys kotru dīnu un nakti. Kēneņš izdzierdēja, ka juo meitys kotru nakti nazkas runoj, bet kai jis attaisa durovys nu meitys kambaŗa veras, nau nikuo. Par tū ka itys puiss beja na cylvāks, a čorts, jū nikai navarēja redzēt. Ķēneņš daudz reižu vaicuoja nu sovys meitys, kas pi juos staiguoj kotru dīnu, bet meita tāvam napīzazyna.

Cik ķēneņš nasorguoja un golu golā dazynuoja, ka pi juo meitys kotru nakti staiguoj čorts, bet ķēneņš nikai navar jū sagyut. Vīnu reizi ķēneņš pasaucja da sevis sovus div rykteigus kolpus, un pascēja, kab jī sagyutu, kas staiguoj pi juo meitys. Tam, kas sagyus, ķēneņš apsūlēja atdūt pusi sovys ķēnestis un tai pat sovu meitu jam par sīvu.

Pyrmis kolps pazajāmēs sagyut, un nakti nūguoja gulātu ķēneņa meitys kambarī. Kai iguoja kolps meity s kambarī meita nu reizis pazyna, ka juos tāvs atsyutēja kolpu jū sorguot. Jei itū kolpu pīdzirdīja ar brandini, kolps aizmyga un nadzierdēja, kai ķēneņa meita beja pi čorta. Uz reita pusi kambarī iguoja ķēneņš; veras, ka kolps guļ. Kēneņš tyulen palyka dusmeigs tm lyka itū kolpu pakuort.

Uz rītys dīnys nūsyuta ķēneņš ūtru kolpu sagyut, kas staigoj pi juo meitys. Pi ituo ūtra kolpa beja skusteņš naradzamis un tai pat mozeņš maiseņš, kurymā varēja pajimt un īlikt koč lelu ķēnesti. Kolps īguoja ķēneņa meitys kambari un pajēmja ar sevim to naradzamu skusteņi un taipat maiseņi. Kēneņa meita jū naredzēja un nakti pacēļa nu greidys dēli un apsalaidja zam greidys, a kolps itū vysu redzēja un taipat guoja pēc juos pakaļ. Ti kolps vysu laiku staiguoja pēc ķēneņa meitys un čorta pakal un dzierdēja, kai jī runuoja par bazneicu un tū dvorcu un taipat braukuoja ar laivu pa tū aza.ri. Tai jī dabraukdami uz ūtrys molys azara, izguoja pastaiguot. Čorts pametia ķēneņa meitu un pascēia jai pagaidēt, juo pi azara molys, kur stuovēja laiva, a pats nūskrēja ti da sovu kolpu naskū parunuot. Kolps ap tū laiku, koleidz nabeja čorta, pajēmja sovu maiseņu, īlyka bazneicu un tū zalta dvorcu, daskrēja pi azara molys satvēŗa ķēneņa meitu un pasādynuoja laivā, un jī abadiveji atbraucja pi ķēneņa. Kolps paruodīja ķēneņam bagāteibu čorta un rosstuostēja, kai jis ratovuoja juo meitu.

Kēneņš beja cīši prīceigs un tyulen salouluoja meitu ar sovu kolpu un atdevja jam vē? pusi sovys bagāteibys un jī suoka dzeivuot labi un laimeigi.

A čorts īraudzēja, ka nav juo zalta dvorca un taipat bazneicys; nūskrēja paka&127; pēc jūs, daskrēia pi azara, veras - laivys nav. Jis suoka dzert itū yudini, dzēra, dzēra, pusi izdzēra, bet juo vādars naizturēja un tryuka. Ti pat pi azara molys jis nuspruoga, tai nu tuo laika ti vairuok čortu nav.