2. A. 306. Āboliņu Jānis Rūjienā. LP, V, 1, 35.

Kādreiz dzīvoja pie saimnieka velna apsēsta meita. Saimniece katru dienu viņai iedod jaunas drēbes, bet no rīta plika kā plika. Kur par nakti vazājusies, kur ne? Beidzot saimniece liek puisim meitu sargāt - puisis nenosargā. Otrā naktī liek otram puisim sargāt - tas arī nenosargā.

Trešo nakti liks vecītim. sargāt. Bet vecītis paliek nomodā un redz, ka meita aiziet caur lopu laidaru uz mežu. Vecītis steidz paka&127; un panāk meitu kapara birzē. Te vecītis norauj no koka lapu, ka mežs vien atskan un paglabā ādas somā. Aiz kapara birzes meita ieiet velna mājā; bet vecītis arī ieiet paka&127; un palien apakš galda. Meita ēda un dzēra un tad sāka dancot. Sanāca daudz velnu un tie noplēsa meitai drēbes skrandu skrandās. Vecītis salasa visas skrandas un steidzās mājā.

No rīta saimniece vaicā: "Vai nosargāji meitu?" "Nosargāju - ače, te kapara lapa, ko birzē rāvu, un skrandas, ko velni plēsa." ..

No tās dienas velns atstāja meitu, tādēļ ka lapa trūka birzē un vecītis skrandas plānā (grīdā) bij salasījis.