12. A. 306. H. Skujiņa, Andrs Ziemelis, Bilskas pag.

Vienā mājā dzīvojusi māte ar savām divām meitām. Viņas bijušas raganas. Gavēnī tās uzsēdušās uz slotu kātiem vai piekstām un teikušas: "Padavai, pa mazo lodziņu uz Zaļo muižiņu . . ."

Visas trīs aizskrējušas vēja ātrumā. Mājas puisis noskatījies un arī nodomājis paskrieties. Viņš uzsēdies uz linu kulstavas un noteicis tāpat kā saimniece. Vēja ātrumā puisis bijis Zaļā muižā iekšā un vēl taisni muižas kūtī, kur jau saimniece ar abām meitām slaukušas govis. Raganas no sākuma ļoti brīnījušās, kā puisis te ticis, beidzot ar nekā neteikušas.

Atpakaļ uz māju visi skrējuši reizē. Puišam no lielas skriešanas sākusi galva reibt un tas pie sevis noteicis: "Tik ātri nav labi!"

Tūlin arī puisis nokritis zemē. Pa laimi māja nebijusi tālu.