4. A. 307. J. Ozols Saukā, Brīvzemnieka kr. LP, VII, l. 199. 1. p. 20. AŠ, III, 1 e.

Vienam ķēniņam tādēļ vajadzējis ikkatru nakti vienu cilvēku likt baznīcā saplēst, lai neaizietu visa valsts bojā, jo velna apsēstā meita citādi to solījusi darīt.

[Gadījies tomēr viens drošs vīrs, kas apņēmies ķēniņa meitu nosargāt].

Kāds vecītis sargātājam iedevis grāmatu un gaili līdz, noteikdams, lai pirmo nakti iekāp ar gaili ērģelēs, otru nakti kancelē, trešo lai apguļas zārkam blakus, un lai lasa grāmatā. Šis tā darījis. Meita izmeklējusies visā baznīcā, beidzot ieraudzījusi šo ērģelēs un jau izstiepusi rokas - te gailis iedziedājies - bijis jā- skrien zārkā atpakaļ.

Trešo nakti sargs liek tēvreizi skaitīt, pats guļ zārkā - tad gailis, kad noskaitījusi, iedziedas uz altāŗa. [Sargātājs nu dabū izglābto ķēniņa meitu par sievu.]