6. A. 307. M. Starķis Lielvārdē, Brīvzemnieka kr. LP, VII, I. 198. 1. p. AŠ, III, 1f.

Vienā jūŗas salā lepnam ķēniņam bijusi skaista, bet velna apsēsta meita, kuŗu baznīcā turējuši. Tad viens ķēniņa dēls, nezinādams, ka skaistule apsēsta, gājis to precēt un ceļā saticis vīru, ceļa biedru. Ceļa biedrs tad pastāstījis, ka skaisto meitu tikai tas dabūšot apprecēt, kas viņu apsargādams, spēšot trīs naktis baznīcā pārgulēt; pamācījis arī, lai pirmo nakti guļ mironu kaulos, otru lai kāpj lukturī, trešo lai gul zārkam blakus.

[Ķēniņa dēls visu tā izdara nosargā ķēniņa meitu un atsvabina viņu no velna varas. Pēdīgi viņš apprecē izglābto ķēniņa meitu.]