8. A. 307. J. Vācers Liel-Aucē A. Bīlenštelna kr. LP, VII, l. 185. l. p. 5. AŠ, III, lc.

[Ķēniņš licis zaldātam vaktēt nomirušo meitu baznīcā. Viņam pienāk] sieva ar lielu degunu un pamāca, lai pirmo nakti šis paslēpjoties aiz altāra, otru nakti lai uzlienot uz zvana [un trešo nakti lai noguļoties zārkam blakus un lai liekot viņai tēvareizi skaitīt. Zaldāts visu tā izdara, izglābj princesi no ļaunuma un beidzot apprecē.]