10. A. 307. 1084. Jānis Cielava Nogalē. LP, VII, I, 200. L p. 24.

Vienam ķēniņam bija skaista meita, tai jāja daudz precinieku, bet viņa ne pie viena negāja un precinieki nu mitējās nākt. Pagāja daži gadi, tagad meita gan vēlējās precēties, bet kuŗš nu vairs ņems? Tas šai, ka tā izdzīvojusies, nemaz nepatika. "Kaut pats velns nāktu precēt, arī es ietu!" viņa teica. Un ko domāt? Līdz to vārdu ieņēma mutē, velns patiesi klāt un nu iesāka meitu briesmīgi vārdzināt. Tad ķēniņš savās bēdās apņēmās gavēt un pavēlēja visiem pavalstniekiem līdzgavēt.

Bet tai laikmetā vienam ārzemes zaldātam iegadījās šai zemei cauri iet un ķēniņš tūlin vēlējās, lai tas arī gavētu. Zaldāts atteica: "Par ko tad lai es gavu?" un negavēja.

Tad ķēniņš sapiktojās un pavēlēja zaldātam, ja neesot gavētājs, tad lai izdziedinot viņa velna vārdzināto meitu!"

"Labi!" zaldāts noņurdēja, bet tad lai dodot četras lietas: pulka sveču, bruņu cepuri, lielu āmuru un galu galā izdziedināto meitu par sievu. Ķēniņš labprāt. Tad vakarā zaldāts aizdedzināja sveci pie sveces, tā kā ķēniņa meitas istaba zvērot zvēroja un pats nosēdās pie galda, kravājās gar kārtim gaŗa laika pēc; bet lielo āmuru nolika blakus pēc ķēriena. Te ap pusnakti dzird: velns nāk rūkdams iekšā un uzsauc rupjā balsī zaldātam, par kam viņš tur sēdot?

"Es gaidu tevi, pretinieku, gribēju gaŗa laika pēc cūkas drusku pakaut. Bet tad norunāsim tā: kuŗam cūkas, tam ar knipi pa pakausi tā, lai zils gar acim noskrien."

Velns tūlīt mierā. Nu zaldāts izdala kārtis un sāk cirst cūkas. Cērt, cērt - pirmo reizi velns iedod zaldātam cūkas un tā tūlīt savelk knipi un dod zaldātam pa pakausi. Bija nejauks spēriens, tas velna knipis; bet bruņu cepure šim galvā, nekas nieks nekaitēja, galva tikai drusku apreiba, un varbūt kāds zilumiņš, vai tuntulis tur nu gadījās - par to neviens nemirs. Nu izdalīja otrreiz kārtis, un cirta par jaunu. Cērt, cērt - šoreiz velnam cūkas. Kā šim cūkas, tā zaldāts uzsauc : "Griezies ar acim uz durvju pusi, nu es cirtīšu knipi."

Velns nostājās kā pavēlēts. Un tad, kad nu ķēra dižāmuru un meta velnam par pliko pakausi, vels klupdams izjoza pa durvim ārā un nava vairs savu mūžu atpakaļ nācis meitu vārdzināt.

Zaldāts dabūja izdziedēto ķēniņa meitu par sievu.