18. A. 309. Lizete Vībeķe Nogalē. LP, VII, 1, 199. 1. p. 22. AŠ, III, lo.

Viens tirgotājs, pa jūŗu braukdams, aizbraucis uz tādu pilsētu, kur kuģu un laivu mastu bijis tikdaudz, ka notālēm domājis : "Tas laikam nodedzis mežs."

Kad piebraucis pilsētai klāt, nokāpis no kuģa un gājis maizi pirkt. Bet visā pilsētā neviena cilvēka neredzējis - tikai bēniņu vien ar saviem apkalpotājiem manījis. Lūdzis ķēniņam, lai pārdodot maizi, bet ķēniņš atteicis : "Ātrāk maizi tev nedošu ne druskas, kamēr neapsolies trīs naktis manā baznīcā nomirušo meitu apsargāt, jo tā man apēdusi visus pavalstniekus."

Tad jaunais tirgotājs aizgājis uz kuģi atpakaļ apvaicājies kapteinim, kas nu darāms. Kapteinis pamācījis, lai pirmo nakti ierokas kaulos otrā lai kāpj lukturī, trešā lai gul zārkam blakus.

[Tirgotājs visu tā izdara, atsvabina ķēniņa meitu no ļaunuma un dabūj viņu par sievu.]