6. A. 307. J. Trejs Ēķengrāvē, Brīvzemnieka kr. LP, VII, I, 197. 1. p. AŠ, III, l u.

Viens zemnieks lika kuģi taisīt un gribēja pasauli apceļot. Viņam par ceļa biedru brauca līdz tāds vecītis. Bet šis vecītis bijis pats Dievs.

Brauca, brauca - pietrūka ko ēst. Piebraukuši pie lielas pilsētas, zemnieks gāja vidū (iekšā) maizes pirkt. Bet vecītis &127;ieteica, lai neejot tādā traktierī, kur stipri spēlēšot un dancošot. Zemnieks iegāja pilsētā; bet kad tam traktierim gaŗām gāja, kur spēlēja un dancoja, tad nevarēja nociesties vidū negājis. Un tur bija muzikanti, tur spēlēja un dancoja un traktiernieks visiem par velti deva ēst un dzert, kas tikai gribēja. Bet traktierniekam viena meita bija nomirusi un baznīcā nolikta.

Kad nu zemnieks iedzērās, traktiernieks vedinājās viņu saderēt, ka mirušo meitu nenosargāšot. Zemnieks, kā jau iedzēries, derēja, ka būšot nosargāt. Bet dzērumu izgulējis, zemnieks atjēdzās, kam vajadzējis derēt? Un raudādams gāja uz kuģi atpakaļ pie vecīša pēc padoma. Vecītis sacīja, lai prasot traktierniekam 12 maisu maizes sagrieztu mazos kancīšos (kumosos) un lai ienesot maisus baznīcā pie dievgalda. Naktī, tiklīdz meita ceļoties, šos maizes kancīšus pa vienam vien lai metot meitai mutē, tad šim nekā nepadarīšot.

Labi. Tā darījis, ienesis maizi baznīcā un gaidījis. Te ap pusnakti meita cēlās augšā no zārka, izstaigāja pa visu baznīcu meklēdama un beidzot ar atplēstu muti skrēja uz dievgaldu zemniekam virsū. Šis, nabadziņš, nobijies un sāka negantniecei pa vienam vien kancīšus mest mutē. Un tad rija arī nesātniece, lai Dievs pasargā. Jau viens maiss tukšs, otrs, trešs -- jau beidzamais kumoss rokā - te pašu laiku gailis arī dziedāja un meita tūlīt iekrita zārkā.

Rītā traktiernieks, domādams : zemnieks būs pagalam, nāca uz baznīcu viņa noskrubinātos kaulus izsviest laukā; bet zemnieks smaidīdams sēdēja uz saviem maisiem pie dievgalda. Nu traktiernieks aizmaksāja viņam daudz derības naudas un izlaida no baznīcas, lai iet uz kuģi atpakaļ.

Labi. Bet vakarā zemnieks atjēdzās, ka priekā bija aizmirsis maizi nopirkt - bija jāiet atkal uz pilsētu atpakaļ.

Divreiz vēl viņš iet maizi pirkt un divreiz vēl dabū baznīcā meitu sargāt, tādēļ ka ar traktiernieku dzērumā saderējis. Otrā reizē vecītis pamācījis, lai baznīcā ienesot 12 kubulu ūdens un to lai lejot meitai rīklē.

Labi. Trešo reizi licis zārkam blakus gulēt. Kad nu meita līdz gaiļiem netikusi zārkā atpakaļ, tad velns izskrējis no meitas ārā un aizgājis, ka zeme vien norībējusi. Tūlīt meita apsēdusies uz zārka malas un sākusi ar zemnieku runāt.

Gaismiņā traktiernieks nācis sarga kaulus laukā mest; bet ieraudzījis savu meitu veselu un dzīvu sēžam, apkampis zemnieku, atdevis vai visu savu naudu un meitu vēl par sievu.