10. A. 306. 307. H. Skujiņa, Andrs Ziemelis, Aumeisteŗos.

Pie viena saimnieka dzīvojis puisis. Pa dienu saimnieks puisi sūtījis pie sava darba, bet pa naktim saimnieka māte, veca nejauka vecene, ar puisi jājusi. (Vecene bijusi ragana). Kad puisis aizmidzis, tad vecene piegājusi pie viņa gultas, uzmaukusi tam galvā iemauktus un puisis tūlin pārvērties par varenu ērzeli. Vecene uzkāpusi ērzeļam mugurā un aizjājusi uz velna pili. Tur ragana savu ērzeli piesējusi un pati iegājusi pilī ar velniem līksmoties.

Puišam nebijis nekāda gala. Viņš savas bēdas izstāstījis nāburgu puišam, ar kuru bijuši lieli draugi. Puiši norunājuši izmīties. Nāburgu puisis bijis tāds āķīgs. Viņš nu atnācis un vecais puisis aizgājis uz nāburgu.

Jau tūlin pirmā naktī vecene bijusi pie jaunā puiša gultas klāt un uzmaukusi tam iemauktus galvā. Puisis pārvērties par skaistu ērzeli un ragana ar viņu aizjājusi atkal uz velna pili. Kad ragana ērzeli piesējusi pie pils un pati iegājusi iekšā, tad ērzelis ar kājām nokārpījis sev iemauktus no galvas un tūlin pārvērties par cilvēku. Viņš sācis apstaigāt pili. Velni un raganas to pamanījuši un viens teicis saimnieka mātei: "Tavs ērzelis jau nu par daudz ālējas."

Ragana ar velniem izskrējusi no pils un ar varu uzmaukuši puišam iemauktus galvā, kurš tūlin atkal par ērzeli pārvērties. Nākamā naktī puisis vairs negulējis savā gultā. Viņš aiz

gājis uz nāburgiem. Vēlu naktī puisis nācis uz māju. Viņš staļļa priekšā sameklējis iemauktus un klusi ielavījies istabā. Puisis nedzirdot piegājis pie vecenes gultas un uzmaucis tai iemauktus galvā. Vecene tūlin pārvērtusies par skaistu ķēvi, puisis uzlēcis tai mugurā un ar visu uz kalēju prom.

Kalējam puisis licis nokait podu smagus pakavus un tos karstus piekalt ķēvei pie kājām. Ķēve gan sprauslojusi un negribējusi laisties, bet kalējs ar' vis nebijis nieka vīrs. Beidzot apkaluši ķēvi un puisis aizjājis uz māju. Pie staļļa puisis ķēvei norāvis iemauktus no galvas, iegājis istabā un apgūlies savā gultā.

Otrā rītā saimnieka māte bijusi nomirusi un tai pie rokām un kājām bijuši pienagloti lieli pakavi. Veceni ielikuši zārkā un aiznesuši uz riju. Saimnieks licis puišam nomirušo raganu vaktēt. Puisis negribējis. Saimnieks uzstāvējis un beidzot iedevis puišam simtu rubļu. Tad puisis bijis ar mieru iet raganu vaktēt. Puisis saņēmis no saimnieka naudu un pa krēslu aizskrējis pie sava vecā saimnieka. Tam viņš visu izstāstījis. Vecais saimnieks teicis: "Dod man pusi no naudas, tad es tevi izmācīšu un velni tevi neapēdīs."

Puisis atdevis pusi no saņemtās naudas un vecais saimnieks tam pateicis, kā lai dara. Puisis aizgājis uz savu māju, paēdis vakariņas un aizgājis uz riju raganu vaktēt. Viņš uzlīdis uz devītā ārda no malas un gulējis. Ap pusnakti rijā sanākuši velni un sprieduši: "Tēvs mums labu kumāsu ir iegādājis."

Velni izmeklējušies, bet nevarējuši puiša, labā kumāsa, atrast. Priekš pirmiem gaiļiem velni no rijas pazuduši.

No rīta piedarbā ienācis ziņģēdams saimnieks. Puisis gājis tam pretim svilpodams.

"Nu, vai labi izgulējies?" prasījis izbrīnējies saimnieks. "Ja, labi gan!" tā puisis.

"Nu tad tev vēl būs nākamā naktī jāvaktē!" tā atkal saimnieks. Ja divi simti dosi - vaktēšu."

Saimnieks iedevis puišam divi simti rubļu un puisis apņēmies arī nākamo nakti vaktēt raganu.

Kad puisis no sava saimnieka saņēmis naudu, tad tūlin aizskrējis pie sava vecā saimnieka pēc padoma. Ja, par pusnaudu saimnieks puisi izmācījis.

Nākamā vakarā puisis ielīdis rijas krāsnī. Sanākuši atkal velni, bet puiša neatraduši. Tie dusmīgi izgājuši no rijas. Saimnieks atkal no rīta iegājis ziņģēdams piedarbā, puisis gājis tam svilpodams pretim.

Nu saimnieks bijis vēl vairāk izbrīnējies, ka ieraudzījis puisi sveiku un veselu. Lai vēl vaktējot pēdīgo nakti, tā saimnieks. Ja, par trīs simti rubļu puisis bijis ar mieru vaktēt. Saimnieka puišam iedevis naudu. Puisis krēslā atkal aizskrējis uz nāburgu padomu prasīt un par pusnaudas saimnieks to izmācījis. Puisis aizskrējis uz mežu, nocirtis būs sērmūkšļus un iztaisījis begonas (klūgas]. Begonas viņš uzvēris uz ārda un pats iesēdies tanīs.

Ap pusnakti rijā atkal sanākuši velni pēc labā kumāsa. Vecais velns ar bijis. Tie izmeklējušies puisi un beidzot arī atraduši. Tad vecais velns teicis uz vienu velnu: "Dēls, paņem man tās trīszaru dakšas, pacel man tos acu vākus."

Velns aizskrējis pēc trīszaru dakšām un ar tām pacēlis vecam velnam acu vākus, tik lieli tie bijuši. Vecais velns apskatījis begonās sēdošo puisi un prasījis: "Kur zāģis?"

"Pie Mellās jūras!" atbildējis viens velns un aizskrējis, ka zeme vien nodimdējusi. Drīz vien velns bijis atkal ar zāģi atpakaļ. Zāģēšana neveikusies. Velni pūzdami, elzdami zarģējuši un līdz pirmiem gaiļiem varējuši tik vienu begonu pārzāģēt. Tad tie lādēdamies aizgājuši.

No rīta atkal saimnieks jautrā dūšā nācis piedarbā, bet puisis svilpodams tam nācis pretim. Puisi ieraugot, saimnieks bijis izbrīnējies par lieku.

Nu, tagad vairs nebūšot jāvaktē. Bet lai puisis aizvedot māti uz kapsētu, tā saimnieks. Viņš sajūgšot zirgus . .

Ne, puisis negribēja vest. Sak", diezgan esot ar velniem pa riju izrāvies. Ne, nevedīšot vis . . .

Saimnieks draudējis puisi nodot valdīšanai, jo viņš esot veceni nomušījis . . .

Ja, tas esot tiesa, - tā puisis. "Bet tādu raganu vajadzēja jau sen sadedzināt."

Nu arī saimnieks manījis, ka ar jaunu nekā nepanāks. Viņš puišam solījis četri simti, lai tas veceni aizvedot uz kapsētu.

Kad saimnieks puišam iedevis apsolītos četrus simtus, tad tas bijis ar mieru raganu uz kapsētu vest.

Puisis aizskrējis atkal uz savu veco saimnieku pēc padoma. Tas par pusnaudu atkal izmācījis.

Puisis aizgājis uz mežu un iztaisījis deviņas sērmūškļa stīpas un ar tām sastīpājis raganas zārku.

Saimnieks sajūdzis divus zirgus un palīdzējis zārku iecelt vāģos. Bet tiklīdz puisis izbraucis no mājas, tad no visām pusēm sākuši skriet velni kā suņi laizīdamies un zārkam no pakaļas. Sērmūkšļu stīpas ap raganas zārku sākušas pašas no sevis degt.

Puisis braucis, cik vien ātri varēdams. Stīpas viena pēc otras sadegušas. Kad puisis ar zārku pie kapa ticis, tad jau devītā stīpa degusi. Viņš iegāzis zārku kapā un pa kaklu, pa galvu steidzies no kapsētas ārā.