13. A. 307. J. Banka Gulbenē, Zin. Kom. kr. LP, VII, I, 139. 1. p

Vienās mājās nomirusi vecene. Nākamā svētdienā glabājuši. Bērinieki aizbraukuši uz kapsētu, mājā tikai palikusi viena meitiņa. Tā nosēdusies pie kurošas krāsns un sildījusies. Te Pie viņas pienākusi tā pati glabājamā vecene un Prasījusi ēst. Bet meitiņa pamanījusi pēc tāda brīža - tūlin neredzējusi - ka vecenei kājas ar spalvām, mutē dzelzs zobi, lieli zobi. Izbailēs aizsprukusi uz klēti, aizšāvusi no iekšpuses durvis. Bet vecene pakaļ: lai laižot iekšā. Nelaidusi. Kā nelaidusi, vecene sākusi durvis grauzt. Jau gandrīz bija izgrauzusi cauri, te par laimi gailis aizdziedājies un vecene tūdaļ aizsprukusi.