10. H. Skujiņa, Andrs Ziemelis, Smiltenē.

Dzīvojuši divi brāļi vienā mājā. Dzīvojuši un ķildojušies. Vecākais nomiris. Jaunākā nebijis mājā. Mājinieki nomirēju apģērbuši un aiznesuši uz riju. Aiz pārskatīšanās uzvilkuši mironam dzīvā brāļa kreklu.

Atbraucis jaunākais un uzgājis, ka trūkst viena krekla. Sācis meklēt un lamāties. Mājinieki beidzot pateikuši, ka šie laikam kreklu esot mirējam uzvilkuši. Aizskrējis jaunākais uz riju un sācis mironu noģērbt. Bet kad vilcis kreklu mironam pār galvu, mirons saķēris ar labo roku dzīvā brāļa kreiso roku un saspiedis tā kā stangās.

Jaunākais palicis stāvot pie mirona un mirons to turējis pie rokas.

Atsaukuši ārstu. Ārsts gribējis nogriezt mirona rokai pirkstus, bet tiklīdz mirona rokā griež - jaunākais aiz sāpēm kliedz un raud kā mazs bērns.

Atsaukuši mācītāju. Mācītājs dziedājis un lūdzis Dievu. Bet mirons turējis dzīvo brāli joprojām aiz rokas un nelaidis vaļā. Beidzot atsaukuši kādu vecu pesteli. Pestelis tomēr izdarījis, ka dzīvais tiek no mirona vaļā.

Bet no tā laika dzīvam brāļam kreisā roka, kuŗu mirons turējis, nokaltusi un izdilusi.