14. P. Š. no P. Zeltiņas Rīgā.

Vienai sievai nomiris vīrs, kas bijis ļauns cilvēks. Mirdams viņš teicis savai sievai: "Kad es būšu nomiris, tad tu neguli tai pašā istabā, kur es gulēšu!"

Sieva to nav ievērojusi un palikusi savā istabā guļam. Ap pusnakti viņa pamodusies, kad suns sācis dikti rūkt, un zobus atņirdzis, skatījies uz durvim. Sieva arī tur paskatījusies un ieraudzījusi, ka tur nāk liels bars velnu, ķēdēm žvadzot.

Sieva nu lielās bailēs paķērusi savu bērnu, kas turpat blakus gulējis, izlēkusi pa logu un aizbēgusi pie kaimiņiem. Tur viņa izstāstījusi, ko viņa redzējusi, un palikusi par nakti.

Otrā rītā atraduši mirušo vīru sētā iznestu un pušu pārsprāgušu.