29. H. Skujiņa, Andrs Ziemelis, Aumeisteŗos.

Tas noticis tais vecos laikos, kad cilvēki rijās dzīvojuši. Saimnieks bijis buris. Kad viņš uz nāves cisām gulējis, tad teicis uz savas sievas: "Kad es nomiršu, tad tu mani vaktē."

Sieva apsolījusi vaktēt. Saimnieks drīz vien nomiris. Viņu nomazgājuši, saģērbuši un uzlikuši piedarbā uz dēļiem.

Pirmo nakti sieva vaktējusi, viņa rijas kambarī audusi; bet ap pusnakti sieva manījusi, ka mironam nokrīt no dēļiem kāja.

Viņa piegājusi pie tā un uzlikusi kāju atkal uz dēļiem, aizgājusi pie stellēm un audusi tālāk. Pēc maza laiciņa no dēļiem nokritusi atkal kāja. Sieva apstājusies aušanā un gribējusi jau celties un iet uzlikt nokritušo kāju. Bet tūlin arī nokritusi roka un mirons sācis kustēties. Sieva nosviedusi atspoli, paķērusi lielāko meiteni no gultas un kliegdama izskrējusi no kambaŗa. Mirons trūcies augšā, lēcis pa durvim ārā un skrējis pakaļ. Pa laimi sieva dabūjusi vēl laikā nāburgu istabā ieskriet.

Mirons izvandījis visu kambari un nokodis mazo meiteni, kas šūpulī gulējusi un ko māte nepaspējusi paņemt līdz.

Otrā rītā sieva gājusi ar nāburgu cilvēkiem uz riju. Viņi atraduši mironu pie krāsns zemē guļam.

Tai pašā dienā buri aprakuši purvā un uzkrāvuši tam virsū lielu akmeņu kaudzi.

Nākamā naktī sievai atnākuši līdz uz rijas kambari viņas māte, veca vecenīte. Viņas nevarējušas ilgi iemigt. Tāds kā nelabs vien gaidījies.

Ap pusnakti bijis atkal nomirušais buris klātu. Dauzījies Pie durvim un kliedzis, lai laiž iekšā. Sieva nelaidusi. Tad buris sācis rijas durvis lauzt. Drīz vien tās bijušas jau vaļā un buris ienācis piedarbā. Sieva ar bērnu izbēgušas pa rijas lodziņu. Sievas māte izkāpusi beidzamā, aizsējusi ar valgu rijas lodziņu un aiz metusi krustus priekšā. Tāpat viņa aizsējusi rijas durvis. Nu buris bijis rijā iesprostots.

Sieva ar savu māti aizgājušas uz nāburgiem un lūgušās palīgus. Nāburgos sataisījušies lieli un mazi un gājuši dziedādami uz riju. Pa to starpu buris bijis jau izgrauzis durvīs lielu caurumu un izbāzis galvu. Kad dziedātāji nākuši tuvāk, tad buris rēcis: "Ī! . . . i! . . . sievai govs un tele mājā . . . ī! . . ."

Nāburgu saimniekam bijis cirvis līdz. Viņš zvēlis ar to buram pa galvu. Uguns vien lēkusi, bet galvas nevarējuši nocirst. Tad dabūjuši sudraba nazi un ar to nogriezuši buram galvu.

Buri atkal aprakuši purvā un tam virsū sakrāvuši lielu akmeņu kaudzi. No tās reizas buris nekad vairs nenācis atpakaļ uz riju.