Burvis zārkā.

 

31. P. Bycāns Kapiņos, N. Rancāna kr.

Beja vīns cīši bednys [nabags] cylvāks, atsarada jam bārns. Jis navarēja dabuot ni kristtāva ni kristmuotes. Staiguovis, staiguovis pagal [?] nedēļis, a bārns beja vys nakristeits. Bednais sadūmuoja papraseit nu tivējuo grāfa kolpu un kolpy uni. Nūguoja jis da kungim i suoka praseit, lai kungs atlaid kolpu nūkristeit jam bārnu. Grāfs soka: "Es pots nūbraukšu i nūkristeišu i kolpu ar kolpyuni palaisšu."

Atbrauca grāfs, nūkristēja pots bārnu un īdeve vectāvam simtu rubļu naudas. Pait laiks, atīt ziņa, ka bednajam juoīt da grāfam iz balli: Grāfs izgastēja jū, īdeve jam vēl naudu un sacēja: "Es tev jau paleidzēju i vēl paleidzeišu, bet paprīšku nūmieršu un tad tu treis naktis pylnavuoskys [poļu pilnowac', sargāt]."

Bednais i apsajēme dūmuodams: "Itik lobam kungam vajaga papylnavuot."

Paguoje laiki, atīt ziņa, ka grāfs nūmiris, i ka muižā gaida juo kyumys. Jis aizguoje, nūmozguoje mirūni, i pyrmū reizi jam daguoje pylnavuot klētī. Bednais stuovēje klētī un pylnavuova, pi pušnakts laika grāfs pasakustynuova, atsasēda, pīsacēle i vaicuoj: "Pylnavuoj?"

Bednais stuov ni dzeivs ni miris un atbild: "Pylnavuoju." Par šaiti grāfs otkon atsagula nadzeivs.

Ūtru reizi bednajam daguoja bazneicā pylnavuot. Grāfs tai pat pasakustynuova pasacēle, daguoje pi sova kyumys i vai cuoja: "Pylnavuoj, voi ne?" "Pylnavuoju," jis atsacēja.

Par šalti grāfs otkon atsagula.

Atguoja dīna, grāfu paglobuoja, a itam laime. Jis pavaicuova nu bazneickunga, kū dareit? Bazneickungs jam īdeve vāzdu i sacēja: "Ka atsasēssi, tai apvedi ar šū vāzdu krugu apleik sevis! Krugs nalaiss jū pi tevis."

Bednis pylnavuoj vīns pots pi dūbes, naktī vieras: grāfs at saraka poša rūkom, izleida nu dūbes i pavaicuova: "Pilnavuoj?" "Pylnavuoju!"

No i dapylnavuoj da galam!"

Par šaiti mirūns aizguoja, īleida dūbē i zeme poša aizzaroka. Pylnavuotuojs klausīs, nazkas ap pušnakti ap vuortim runuoj: "šūdīn grāfu še paglobuova."

Daguoje divi cylvāki, suoka rakt mirūnu uorā, izroka, nū plēse jam uodu i nūlyka molā. A tys pilnavuotuojs īvyika uodu ar vēzdeņi sovā krugā. Valni jū atkon aproka, bet uodys vair nava. Vieras, īrauga, itū cylvāku i runuoj: "Atdūdi myusu uodu!" "Ite grāfa uoda, na jyusu."

"Atdūdi uodu lobuok ar lobu!" Nadūšu."

"Valni navar īskrīt da jam krugā i atjemt uodys, pylnavuotuojs vēl syt ar sovu vāzu. Valni gon balda, gon prosa ar lobu, pylnavuotuojs nadūd. Tad valni prosa: "Ar tu puordūdi?"

"Uoda duorga."

"Cik tad jei duorga?"

"Vīnu vazumu zalta."

Valni nūskrēja, atvede vazumu zalta i sacēja: "Mes dūsim zalta naudu, a tu dūd uodu!"

Grāfa kyuma soka: "Īberīt zaitu krugā, tūreiz atdūšu uodu!" Valni sabēre naudu, bet kyuma soka: "Uoda grāfa duorga, nadūšu. Atvedīt ūtru vazumu zalta!"

Valni nūskrēja pēc zalta, atvede ūtru vazumu i soka: "Tagad dūd uodu paprīšku!"

"Uodys paprīšku es nadūšu." Ka nadūsi, to mes atjemsim."

"Kai gribit."

Laiks vysai zam galļu dzīduošonys, juosteidzas, sabēre i ūtru vazumu zalta krugā.

"Nyu dūdi!"

"Nadūšu, uoda duorga, atvedīt trešu vazumu zalta naudys!"

"Vīns valns soka: "Juo ņadūsi, tyulen sarausteisim."

"Nadūšu nikuo!"

Ūtrs valns soka: "Īsim mudruok i atvessim trešū vazumu zalta!"

Pirmais soka: "Jis vyss leidza nadūs uodys."

Dreizi jau dzīduos gaili, navar ilgi gaidīt. Valni mudri nūskrēja i atvede trešū zalta vazumu. Tad jī runuoj: "Tagad nabyusim tik glupi tev paprīšku naudys bērt. Dūd mums uodu, a mes tev zaltu."

Grāfa kyuma soka: "Es nadūšu uodys paprīšku. Berīt paprīšku zaltu krugā!"

Valni jēme i sabēre zaltu krugā, bet kyuma nadeve uodys. Valni nūsasirdēja, bet navarēja nikuo dareit. Aizdzīduoja gailis. valni izgaisa, a uoda i treis vazumi naudys palyka.

Bednais kyuma, dagaidējis dīnys, aizguoja uz sovu sātu. Grāfa uodu jis atdeve bazneickungam, a bazneickungs tū sadadzynuova. Treis vazumi zalta palyka kyumam par pylnavuošonu.

Daguoja nakts, sapynā pilnavuotuojam pasaruoda grāfs i soka: "Paldīs, mīļais kyumeņ, ka tu nūpylnavuovi i izsorguovi munys uodys! Jem par tū pusi munys muižys i pusi munvs monta!"

Tymā pat naktī jis pasaruodēja sapvnā sovai sīvai i sacēja: "Atdūd pusi vysa kuo pylnavuotuojam! A ka tu paturēsi poša, to es nalikšu tev mīra.''

Bednais kyuma nyu palyka par boguotu kungu.