2. Jānis Dīcmanis Lieģos. "Pasaku vācelīte" 25. LP, VII, I, 147. 1. p.

Reiz gāja pa ceļu vanderzellis un viņam uznāca vakars. Viņš iegāja krogā un lūdza nakts mājas. Krogs bija šovakar par daudz pilns ceļa ļaudim, tā kā vanderzellim nekur vairs nebija rūmes, kur piespiesties un pārgulēt. Krodzenieks teica uz ceļinieku: "Redziet, rūmes te vairs jums nav, ja jums tiktu līdz viņam krogam noiet" -- krodzinieks rādīja uz necik tālu krogu --- "varbūt. ka tur jums vēl rūme būtu."

Tad vanderzellis vaicāja krodzeniekam, kur varot uz to krogu noiet? Viņam rādīja, ka gar kapiem jāiet, bet tur arvienu spokojot. Kāds cits no ļaudim sacīja: "Kas zin, vai šis cilvēks noies uz turieni?"

Vanderzellis, to dzirdēdams atteica: "Neko, ar mani nebēdājiet, gan es noiešu!"

Nu viņš izgāja no kroga. 'Tiklīdz kā nāca pie kapu vārtiem, ieraudzīja baltu vīru pie vārtiem stāvam.

"Nāc šurp tu, nieka puiķeli!" baltais vīrs uzsauca.

"Ne, nāc, tu šurp pie manis!" vanderzellis droši atbildēja. Baltais vīrs nu arī atnāca pie vanderzelļa un to veda uz kapiem. Baltais vīrs bija pats velns. Velns veda vanderzelli pie viena zārka, kuŗu viņš nupat kā no bedres bija izvilcis. Zārkā gulēja mironis.

Velns teica vanderzellim: "Apakš šā miroņa galvas ir septiņas dievamaizes; ja tu tās maizes vari izņemt, tad es tev došu daudz naudas.

Vanderzellis izņēma maizes un velns tūlin paņēma mirona galvu un to saplēsa. Par dievmaizītes izņēmumu velns iedevis daudz naudas vanderzellim, tā kā nespēja to nest. Vanderzellis spokam daudzreiz pateicās Par naudu un taisījās iet uz minēto krogu, bet naudas maiss bija par gŗūtu. Viņš lūdza spoku, lai palīdz nonest naudu līdz krogam. Velns arī paklausīja vanderzeļļa lūgumu, paņēma lielo naudas maisu un nonesa to līdz krogam. Velns svieda naudas maisu tik stipri kroga durvīs, ka viss krogs notrīcēja un kroga durvis kā nieks no eņģēm izsprāga. Vanderzellis tūlīt saķēra spoku un turēja, gribēdams to citiem ļaudim parādīt, bet nekā! Spoks bija daudz stiprāks kā vanderzellis. Spoks izplēsa tam acis un tūlin pazuda.

Vanderzellim nu bija gan daudz naudas, viņš nu bija palicis bagāts, bet ko tas viss līdzēja? Arī abas acis bija pazaudējis un tam vajadzēja neredzīgam palikt visu savu mūžu.