Tornī ieslodzītā jaunava.

A. 310. 510A. 300. J. Miglenieks Līvānos.

Dzīvoja kāda meitene ar savu tēvu. Viņai māte bija nomirusi. Meitenes tēvs apprecējis citu sievu, kas bijusi ragana. Meitenes pamātei bijušas trīs neskaistas meitas, bet bārenīte bijusi ļoti skaista. Kādreiz ķēniņa dēls braukājis pa visu savu valsti un apskatījies savas valsts iedzīvotājus. Nobraucis arī bārenītes tēva mājā. Kad pamāte ieraudzījusi ķēniņa dēlu pagalmā iebraucot, tad viņa savas meitas saģērbusi skaistās drēbēs, bet bārenīti iespiedusi ķēķī. Ķēniņa dēls iegājis istabā, apskatījies un jautājis: "Vai tik vien jūs esat?" Pamāte atbildējusi, ka esot vēl kalpone, kas esot tāda vientiesīte. Ķēniņa dēls gribējis to redzēt un pavēlējis viņu pasaukt. Pamāte gan negribējusi viņu aicināt, bet ķēniņam par varu gribējies bārenīti redzēt. Neko darīt - vajadzēja tomēr iesaukt bārenīti. Ķēniņa dēlam bārenīte ļoti patikusi un viņš to nodomājis precēt. Pamāte to dabūjusi zināt, ka ķēniņa dēls grib bārenīti precēt, nolēmusi to nogalināt. Bārenīte patiesi bijusi ļoti skaista. Kaut gan drēbes viņai bijušas vecas, bet viņas īstais krāšņums bijis viņas skaistie garie mati, kas divās bizēs karājušies pār pleciem. Kādu vakaru pamāte izdzēsusi uguni, sūtīja bārenīti pie citas raganas pēc uguns. Pamāte ar raganu bija norunājušas bārenīti iznīcināt. Kad bārenīte aizgājusi pēc uguns, tad ragana to saķērusi un ieslodzījusi, kādā tornī, ko apsargājis pūķis. Ķēniņa dēls dabūjis zināt par bārenītes likteni, tūlīt devās to atsvabināt. Ceļā viņš saticis vecīti, kas pastāstījis, ka torni, kur ieslēgta bārenīte, apsargājot pūķis un bez burvju akmeņa pūķim nevarēs neko darīt. Ķēniņa dēls lūdzis vecītim padomu. Vecītis pamācījis, lai braucot aiz deviņām jūrām, kādā mežā dzīvojot vecs vīriņš, kas viņam iedošot burvju akmeni, ar ko varēšot pūķi iemidzināt. Ķēniņa dēls tūdaļ nopratis, ka vecītis bijis Dievs. Ķēniņa dēls devies ceļā un visu atradis, kā viņam bijis stāstīts. Izlūdzies no vecīša burvju akmeni un iemidzinājis pūķi. Iegājis torņa priekšistabā un ieraudzījis uz vadža pakārtu lielu bunti atslēgu. Sācis pēc kārtas visus kambarus slēgt vaļā, bet nevienā bārenītes neatradis. Pēdīgi zem kādas bildītes atradis ļoti mazu atslēgu caurumiņu. Sācis apskatīt visas atslēgas un ieraudzījis vienu ļoti smalku atslēdziņu, atslēdzis durvis un nu redzējis kambarī bārenīti. Bārenīte kļuvusi ļoti priecīga un apskāvusi savu glābēju. Ķēniņa dēls to aizvedis uz savu pili un apprecējis.