8. A. 311. St. Uļanovska Viļānos. Zbior wiadomosci do antropologii krajowej, T. 18. Krakavā 1895, 321. 1. p.

Bjejuši muotjai treis mjeitys, vysas treis sazaladas i guoja iz rūžu duorza doncuot. Daskrīn puiškins i soka tai iz vacuokū muosu: "Ša, muosjeņ, pjeirāgs tjev! Īsim mjes ar tjevim niu pa ceļu! "

Jei soka: "Naīšu! Kas zyna, kur tu mani vjessi " "Nūvjesšu iz sovu sātu, tjev byus labi dzjeivuot pi manis! Īsim!"

Nu jei laižas īt i nūīt ar jū daīt pi sātas, juo sāta bjeja. Īvjad jū ustobā, īdūd jai uobjeleiti [ābolīti] i soka tai: "Staiguoj tu ar itū uobjeli pa vysom ustobom, tamā vīn ustobā naej, kur ar zyrga syudim aizlvkta, ar lyukim aizspīsta ir ar djegti aizsmārāta!"

A tys nabjeja uobjels, bjeja dvjasjala! Pjēc tuo jis pats nūskŗāja tys puiškins. Staiguoja jei, staiguoja pa vysom ustobom, jei morkotnys [baltkrievu markotny, garlaicīgs, bēdīgs] tjeik, ka jei vīna poša palyka. Nu tai jei īs, pazaviers, kas ti iraida tymā kambarī, ka jis nalyka jei īt? Vysur jis pazvoļēja [baltkr. pazvoļic', atļaut], a ti napazvoļēja! Tai jei īt i īlīk ozūtjā uobjeleiti sovu, staiguoja jei ti i vieras, ka cik aužu daudz, pīkauts i ašņa kubuli. Ka jei vieras i pīleic, īkŗeit ašņa kubulā tys uobjeleits. Izvalk jei jū nu kubula, apslauka i alztaisa otkon, kai jis i bjeja, tys kambareits.

A jis atskrīn, tys puiškins, i soka tai: "Paīskuoj tu rnaņ, mjeitiņ, golvu!"

Jei īskuoj jam golvu, a jis soka tai : "Kas tja ir, ka smird kristjeita cylvāka smoka? Voi tu bjeji ti?"

Jei soka: "Nabjeju." "Paruodi uobjeleiti !"

Paruod jei uobjeleiti, jis jam ir puorgrīž jū, a tns uobjeleits pylns ašņa. Jis soka: "Vot, es zynu tagad, ka tu bjejusja!"

Vad jū kambarī iīk iz kubula i atgrīž jai golvu. Nu jau vīna nūlykta!

Pjēc tuo jis nūskrīn vjai, a juos muosys palykušys vys dancuoj tymā rūžu duorzjeņā, vys, vys dancuoj! Jis daskrīn i voka tai iz vidiškū muosu: "Ša, muosjeņ, tev pjeirāgs!"

Jei pajam pjeirāgu, a jis soka tai: "Īsim niu!"

Jei soka: "Može [baltkr. un poļu može, varbūt] tu esi muons kaids, vīnu myusu muosjeņu nazynu kas nūvjadja i nava juos. Može tu esi tys?"

"Na, es naasu tys, es naŗedzēju tovys muosys! Īsim niu!" Jai laižās īt ar jū i daīt da juo ustobys. Īīt ustobā ar tū puiš kinu. a jis jai īdūd tiuleņ uobjeleiti i soka: "Staiguoj tu ar itū uo jeli pa vysom ustobom, tamā toļko [kr., tikai] ustobā naej, kur ar zyrga syudim aizlykta, lyukim aizspīsta, ar djegti aizsmārāta."

I nūskŗāja jis pa cjeļu. Staiguoja jei pa vysom pokojom [baltkr. pakoi, istaba] i breinīs jei, kam jis nalyka jai īt tymā kambarī? Kas ti iraida? I kai jai ti nait? Jei īt i ŗadz, ka tur ir ašņa kubuli i cik jaužu pīkauts. I ŗadz, ka juos muosa ti nūkauta guļ. .Jei kai tur uobjeleiti rūkā, īkŗeit tys uobjels tamu kubulā ašna Jei izvaik, apslauka jū tiuleņ i īzaraud: "Vot, muosjeņ, kai tovu galvjeņu nūgrīzja! Mušeņ [varbūt] nūgrīzs i munu tamā kambarī."

Jei cīši raud, izīt nu tuo kambari, a jis i atskrīn jau, tys puiškins soka tai: "Paīskuoj tu maņ, mjeitiņ, golvu!"

Jei īskuoj jam golvu, a jis soka: "Kas tja ir, ka srnird kristieita cylvāka smoka? Vai tu bjeji ti?"

"Nabjeju!" "Paruodi uobjeleiti!"

Jam, puorgrīž a tys uobjeleits pylns ašņa! Vot jis zyna tagod, ka jei bjejusja - pajam jū kambarī, līk iz kubulu i atgrīž jai golvu. Jau ūtra nūlykta niu!

A ti tjei vīna muosa palykusja vys doncuoj pa sovu rūža duorzu. I daskrīņ jis otkon, tys puiškins, i soka: "Ša, muosjeņ, tjev pjeirāgs, īsim!"

Es naīšu! Tu tys, muszeņ, i esi, kur divs munys muosjeņis "

nūvjadja !"

"Na, es naasu tys, es naŗedzjēju tovu muoseņu. Īsim."

Jei laižas īt ar jū i daīt da juo sātys, a jis tiuleņ īdūd jai uobjeleiti i soka: "Staiguoj pa vysom ustobom, tymā toļko kambarī naej, kur ar zyrga syudim aizlykts, ar lyukim aizspīsts, ar djegti aizsmārāts."

l nūskŗāja pats pa cjeļu. Staiguoja jei pa vvsom ustobom i aizagrib jei i tymā kambarī. Jei i nūīt, bet pajam uobjeleiti, satyn skustjeņā [poļu chustka, lakats] i nūnas, skreineitjā ilīk. A tys uobjels dauzas i sytas pa skŗeiņeiti, kab jam sprukt vaļā. Nūīt jei kambarī - īguojusja ŗadz sovys muosys nūkautys, aizaraud jei brīsmjeigi i soka: "Može i maņ tja nūkauss!"

Izīt jei nu kambarīša uorā ir aiztaisja, kai bjeja, sjād pokojā i raud. I atskrīņ tys puiškins tiuleņ. Soka iz jū: "Voi tu bjejusja ti?"

Djel tuo, ka jam navar smokys saūst. Jei atsoka: "Nabjejusja."

Pajam puorgrīž uobjeleiti - nava uobjeleits ar asni. Soka jis: "Vot loba, ka tu mani paklausjēji! To tu byusi maņ par sīvu jau!" Jam jis jū par sīvu i dzeivuoj ar jū. Par cik 1aika jis ŗadz, ka jei nūskumjeiga, vaicuoj iz jū, iz tū mjeitu: "Kū tu taida nūskumjeiga? Može tu gribi muotjai ar tāvu gastiņcu [baltkr. gostiņec, dāvana] nūsyutjēt?"

"Gribu gon ?" "Cik tad tev lelu skŗeini taisēt, kimā gastiņču nūsyutēt Jei soka tai uz jū: "Pataisi treis ass garumā, div ass platumā."

Jis tjuleņ iz mježu pataisa skŗeini, kai jei prasjēja, atnas iz jū i soka tai: "Šja tjev! Syuti muotjai ar tāvu!"

Jei pajam, pīlīk ti vysaidu duorgus trauku, i nažus zalta, lizjeikys bltkr. lyžka, kaŗote] zalta, gluozis vyss zalta, i naudu salīk zalta i sudroba. I pajam jei sovu muosu kur bjeja nūkauta, pyrmū, attrin ar zuolēm, atdzeivinuoj jū i īlīk jū skŗeiņā, ti, kur vysi zalta trauki. Salykusja tjei skŗeiņā, soka jei tal: "Nu, ņas tu jau niu!"

Jis līk tū skreini iz placu i nas. A jei, palykusja sātā, pajam cysu kiuli, apsadz ar boltu pologu, iznas i izlīk iz jumta. Jis nas, danas da upis i nūlīk tū skŗeini zjamjā - viersīs niu, kas ti iraida? A jei, tjei mjeita, kur guļ tamā skŗeiņā, soka tal: "Radzu, radzu, koč tuoli, da radzu!"

Jis atsavieras atpakaļ, ŗadz, ka stuov iz jumta juo sīva. Jis dūmuoj, ka jei klīdz iz juo. Jis tiuleņ līk iz placu skŗeini i nas par upi, nūnas da tuos mjeitva cdfys, īnas ustobā i soka tai: "Ša muotja, tjev ar tāvu gastyņči nu mjeitys!" I tiuleņ atsrīn pats iz sātu.

Vot jī dzjeivuoj i dzjeivuoj par cik laika, otkon jei nūskumjeiga. Jis vaicuoj: "Kū tu nūskumjeiga? Može tu gribi muotjai ar tāvu vjai gastiņču nūsyutjēt?"

"Djel kam na? Gribu gon!"

"A cik ta tjev lelu skŗeini taisjēt djeļ gastiņču?" "Pataisi četrys ass garumā, treis ass plotumā!"

Jis pataisa taidu skŗeini. Jei pajam, pīlīk ti otkon vysaidu lītu i nauda zalta i sudobra, i sovu muosu, vidiškū, kur bjeja nūkauta kambarī, attrin ar zuolēm, atdzeivinuoj i pīlīk skŗeiņā. Soka tai: "Nu, ņas tu jau niu!"

Jis līk iz placu, nas! A jei otkon cysu kiuli ar boltu pologu izlīk iz jumta. Danas jis da upes tū skŗeini, grib pazavārtu, kas ti ira vydā. Nu i tjei mjeita, kur skŗeiņā guļ, soka taipat: "Radzu, radzu, koč tuoli, da radzu!"

A jis dūmuoj, ka juo sīva klīdz iz jū, atsavieras, radz, ka jei stuov iz jumta. lis tiuleņ skreini iz placu i nas par upi. Daīt da tuos mjeitys sātys, īnas ustobā: "Vot tjev, muotja ar tāvu, nu mjeitys gastiņči!"

A pats mudri atpakaļ muojā. Par cik iaika jei otkon nūskumjeiga.

"Nu, kū? Tu gribi vjai gastiņču syutjēt muotjai?" Vaicuoj iz jū tys puiškins. "Nūsyuti, ka gribi! Es skŗeini pataisjēšu, pasaki vīn, cik lelu taisjēt?"

Jei atsoka: "Pataisi pīcs ass garumā, četrys ass platumā!" Jis i pataisa. Vot jei pīlīk tamā skŗeiaā vysu, vysu, napamat jam nakur nikuo, tik vīnu -nltjenu. Pajam tos zuolis. kur var dzjeivu cylvāku pataisjēt, attrin tūs vyss (auds, kur bjeja rukauti kambari, i salīk skŗeinā vysys tuos zuolis, i vysu naudu saiīk. Iz cepļa pīlīk jei molkys pagaļu i skuju i apsadz ar boltu pologa augši, augši, lai jis dūmuoj, ka jei guļ iz cepļa. I ysu kiuls bjeja jai pa statjeits iz jumta. Pjēc tuo atsagulstas tamā skŗeiņā, jis līk iz placu i nas. Danas da upis, grib pazavārtu, kas ti ir, a jei gulā dama soka tai: "Radzu, radzu, koč tuoli, da radzu!"

Pasavieras atpakaļ - stuov sīva iz jumta, bolta. Jis tiuleņ skŗeini iz placu ir par upi, danas da muotis: "Šja tjev, muotja ar tāvu, gastiņči nu mjeitys!"

I pats skrīn atpakaļ, jam vys bails bjeja, kū jei ti dora muojā, tjei sīva jau. Atskrīņ jis atpakaļ - vieras, ka stuov cysu kiuls iz jumta. Izkuop iz cjepļa, a ti skujis, molkys pagales, apsagts ar boltu pologu. Apskrīn vysur, radz, ka nava nikur nikuo. Pajam

jis iskapti i nūsagrīžas i ar golvu čūkstu aizbuož. Vot čorta dzeivja i bjeigta!

I es ti bjeju, jēžu, dzjēru, mutjā ni lāsis natyka, a maņ bjeja bļins treju godu. Kur bjejus, nabjejus -- Donats ar Masjai apjēdja tūs bļins. Es pagivu čepjelnīku, kai griužu čūkstā Donatam ar Masjai, i šūdīn tamā vītā malns caurums.