10. A. 311. B. Stankevičs Kapiņos, N. Rancāna kr.

Dzeivuova tāvs un treis meitas. Tāvs beja vacs, jīm nabeja molkas muojā. Reitā tāvs guoja uz mežu zoru laseit un lyka jaunuokai meitai nūnest pušdīnas. Jei sacēja: "Es nazynu, kur tev nest."

Tāvs sacēja: "Es nūlikšu da pat tam mežam skaideņu. Tu ej pa tuom skaideņom da tam mežam, tur tu mani atrassi."

Jei īt, īt pa tuom skaideņom un dait pilsētu. Sād tur nazkaids cilvāks malnuos drābēs, jei daīt pi tuo cylvāka un jis vaicuoj: "Kur tu, meiteņ, īsi?"

"Es nasu tāvam ēst."

"Dūd man, es nūnesšu. Tu lobuok izverd man ēst." "Es nazynu, kū virt."

Tūlaik jis pajēma pīnese pvlnu kotlu yudiņa, īlyka tur viersi un sacēja, prūjom īdams: "Tu verīs vysus kambarus, tik tymā nasaverēs, kurs aizpeits ar lyuceņim un aizlykts ar māslim."

Malnais cylvāks, kas beja valns, aizīt, jei aizzaveras pa visim kambarim un jai gribīs pasavērt, kas tur ir tymā aiziīgtā kambarī. Jei pasaveŗ tymā kambarī un radz, ka tur ir daudz apkautu aužu. Jei cīši nūsabeist.

Dreizi atīt vains un vaicuoj : "Kur te smierd kristīta cylvāka smoka?"

Tad jis pajam tū meitini, nūkaun un satacynuoj asni bucā. Ūtrā reitā ūtra meita nas tāvam ēst. Jei īt, īt pa puru un daīt pilsātā lelu muoju. Tys pats valns tur sād uz gankos malnuos drābēs un vaicuoj : "Kur tu, meiteņ, īsi?"

"Es nasu tāvam ēst."

"Dūd man, es nūnesšu, tu izverd man ēst. "Es nazynu, kū tev byus virt ēst."

Jis pīnese pylnu kotlu yudiņa, īlyka tai viersi un atstuoja jai virt. Aizīdams jis vēl pīsacēja: "Tymā kambarī tu naej, kas aizpeits ar lyuceņim! "

Kad valns aizguoja, tūlaik jei izzavēra pa visim kambarim, īguoja ari aizslīgtā kambarī un īraudzēja tur sovas muosas golvu. Dreizi atskrēja valns un vaicuova: "Kur te smird kristīta cylvāka smoka?"

Tad jis pajēme tu meitu, nūvede uz tū kambari un nūkave. Tūlaik jau nas trešuo meita tāvam ēst. Jei dūmuova, ka juos muosas paļeidz tāvam zorus laseit. Jei īt, īt pa puru un mežu un un daīt pilsātā lelu muoju. Radz, ka nazkaids cylvāks sād uz gankos, jei dait tyvuok un jis vaicuoj: "Kur tu īsi?"

"Es nasu tāvam ēst."

"Dūd man, es nūnesšu, a tu man izverd ēst." "Es nazynu, kū tev bvus virt."

"Es tev īdūšu."

Valns pīnese pylnu kotlu yudiņa, īlyka tur viersi tin aizīdams sacēja: "Tu tymā kambarī nasaverīs, kas ar lyuceņim aizpeits un ar māslim aizlykts!"

Jei pasavēra vysus kambarus, īguoja ari aizlīgtā kambarī un īraudzēja tur sovu nūkautū muosu golvas. Tū radzūt, jei cīši nusabeida.

Par mozu šaltiņu atīt valns un vaicuoj: "Kur te smird krīstīta cylvāka smoka?"

Meita otsoka: "Es sukuovu golvu un motus izsvīžu uz plītas." Tūreiz valns nikuo nasacēja. Jei dzeivuova kaidu laiku mīrā. Tad jei stuostēja, ka šuos tāvs slikti dzeivuoj. Valns soka: "Sa taisi tu man čumadantu ar vysaidu montu, es jam aiznesšu."

Jei īguoja tymā kambarī, kur beja nūkautas obējas muosas, pajēme nu bucas gradzynu, puorlauza tū un atdzeivynuova jaunuokuo muosu. Jei pībēre škierstā zalta, īlyka muosu vydā un sacēja jai: "Kad jis tevi liks uz zemes vērtīs, kas tur ira vydā, tu tyulen aizzaklīdz!"

Vains nese, nese, tad svīde zamā vērtīs, bet meita aizaklīdza un jis svīde otkon škierstu uz placu un aiznese tū uz meitas tāva muoju.

Kaidu laiku dzeivuojuse pi valna, meita otkon suoka runuot, ka šuos tāvs pavysam apdedzis. Valns soka: "Sataisi tu vēl čumadantu, es aiznesšu tavam tāvam."

Jei pajēme un nūmauce nu sovas rūkas gradzynu, puorlauze tū un atdzeivynuova ar tū ūtru muosu. Tad jei pībēre škierstā naudu, īlyka muosu vydā un lyka valnam aiznest šķierstu uz tāva muoju. Valnam nasūt, meita aizbēga ari poša pi tāva.