Trīs māsas velnam par sievām.

 

11. A. 311. Skolniece V. Aneveirine Kapiņos, R. Tabines kr.

Vīnai muotei beja divi meitas un reiz jai vajadzēja maizi cept.

Jei pasyuta vīnu meitu uz mežu pēc slūtu. Nūīt meita uz mežu slūtu lauzt, pīlauž slūtu, aizzamaida. Jei īrauga tur kaleiti-zalta-asteiti un klīdz pēc šuo kaķeiša. Kaķeits meitas napagaidēja, nūskrēja uz mozu ustabiņu, kas beja mežā, un uzlēca uz puorta [pavarda, krāsns]. Meita īguoja pi kaķeiša ustabiņā un kaķeits suoka runuot da meitai : "Še tev visi atslāgi, izstaiguoj vysus kambarus, tik vīnā nalīn, kas ar lyukim aizpeits, ar žogorim aizlykts."

Kū meitai dareit? Gribīs īt tymā kambarī, un jei ari īguoja tur. Vieruos jei, ka tur guļ daudzi ļaužu un stuov divi kubaly ašņa. Jei pajēme un pamiercēja vīnā kubalā pierstu, un piersts suoka suopēt. Iguoja meita pi kaķeiša un paruodēja jam pierstu. Kaķeits soka meitai: "Īsim, meitiņ, da kambaram, es tev aplīšu pierstu ar zuolēm un tev sadzeis."

Meita ari nūguoja da kambaram, bet kaķeits pajēme meitu i nūkova.

Muote muojā gaida, gaida - meitys navā. Jei syuta ūtru meitu, ūtra meita ari nūīt uz mežu, īrauga otkon tū pošu kaķeiti, ka jis skrīn da sovai ustobai. Meita skrīn kaķeišam ustobā pakaļ, a kaķeits tur sēd uz puorta. Jis soka uz meitys: "Še tev atslāgi, ej pa visim kambarirn un skatīs, bet vīnā tik nalīn, kurs ar lyukim aizpeits, ar žogorim aizlykts." .

Meita teišom īt tymā kambarī, vieruos - tur gu daudz ļaužu un ari juos muosa. Jei pajēme i aplēja ar ašni savu muosu un vysus cytus nūkautūs ļaudis. Nyu visi pīsacēļa, pateica meitai par gluobšonu un nuguoja uz sātu.

Itys kaķeits-zalta-asteite beja na kalis, bet valns.

Nyu meita īguoja pi kaķeiša, a kaķeits soka jai: "Tu, meit, sabuoz maisā drēbes un cvtu montu, a poša izlīn uz ustobas i gul!"

Meita dūmuoj : "Kū dareit? Na, lobuok poša leizšu maisā." Meita pajēme cysu kyuli, apvylka jam sovas drēbes, a poša īleida maisā un aizsēja maisu cīti. Atīt kaķeits, pajam maisu iz placu i nas. Nas, nas - gryuts - gryb pasavērt maisā. A meita dzierdēdama pamazītēm klīdz: "Radzu, radzu, ka tu vierīs maisā."

Kaķeišam baist - nas otkon. Īnese meitas tāva nomā, īsvīde vydā i pats nūbāga da sovai muojai. Pajēmis nazi, kaķeits izskrēja iz ustobas, suoka badeit meitu, bet tur na meita, a cysu kyulis. Kaķeits aizzadusmuoja, sabadēja cysu kyulīti, bet obējas meitas un citi izgluobtī ļaudis dzeivuoj i tagad.