12. A. 311 No Kapiņiem, N. Rancāna kr.

Vīnam tāvam beja treis meitas. Tāvs struoduoja kur tuoļu laukā, jis pīsacēja, lai juos aiznas jam ēst. Meitys soka, ka šuos nazynus ceļa. Tāvs soka, ka šis pakaiseiškis skaidas, un pa tuom skaidom ejūt, atraškus, kur šis struoduoj.

Jaunuokuo meita nas ēst, a valns pajam tuos skaidys, puornas uz sovu ceļu, kurs īt da juo sātai. Tei meita īt, īt pa skaidys, dait lelu muoju, īīt tamā ustobā. Valns pajam tū meitu, nalaiž prūjom.

Tāvs gaida laukā, navīns nanas jam ēst. Jis aizīt uz sātu, ūtrā dīnā līk nest ūtrai meitai, pyrmuo kazy kur aizguoja. Ūtrā dīnā ūtra meita nas ēst, jei nas un aiznas taišņi da vainam.

Tāvs gaida, gaida - aizīt uz sātu, veras : nav divēju meitu. Vīnu reizi vīna meita soka valnam, ka šūs tāvs nabags, lai jis paleidz jam. Valns pīlīk kastē naudu, jei palīk sovu muosu zemīn. Valns aiznas kasti ar naudu un muosu meitu tāvam.

Pa nagoru laiku meita otkon stuosta valnam, ka juos tāvu apzoga. Valns pasoka: "Nyu pīlīc ūtru naudas kasti!"

Meita atbild, ka kasti sataisējuse, jei iz jumta vierškūtīs. Jei pastatēja cysu kyuli iz jumta, un aplyka jam savys drēbis. Tad jei īlīn kastē un pīlīk naudas viersā. Valns aiznas ari ūtru kasti uz meitys sātu.

Īt valns atpakaļ, veras: meita stuov iz jumta. Jis soka: "Kuop zemē!"

Jei nakuop. Jis vēl klīdz: "Kop tyulen zemē!"

Jei nakuop. Tad valns pajam muškotu [plinti] un šauj, bet cisis vīn izput.