13. A. 311 Skolniece A. Valaiņa Kapiņos, R. Tabines kr.

Reiži dzeivuoja kaidā zemē bruolīts un treis muosiņa. Reizi bruolīšam vajadzēja īt tuoli pļaut sīna, bet muosas nazynuoja ceļa uz tū vītu. Bruolīts sacīja: "Kad es īšu uz tū pļovu, tad pīspraudīšu visu ceļu ar kūciņim; tad jyus zynuosit ceļu uz tū vītu."

Kad bruolis īdams beja pīspraudījis kūciņus, tad vains puorspraudīja tūs pa cytu ceļu uz sovu muoju. Atguoja laiks, kad vacuokajai muosai vajadzēja nest brūkasti sovam bruoļam. Muosa guoja pa nūspraudītu ceļu un īguoja ūti lelā mežā, kur valns jū paķēra, salauzja kaulus un sabēra mucā.

Atguoja pušdīnas, un nyu ūtrai muosai vajadzēja nest dīneškas bruoļam. Muosa guoja pa nūspraudītu ceļu un īguoja dziļi mežā, bet valns paķēra ari jū, salauzja kaulus un sabēra mucā.

Atguoja vokors, un nyu vajadzēja jaunuokajai muosai nest bruoļam vakariņas. Muosa guoja pa nūspraudītu ceļu, īguoja dziļi mežā, bet valns jū paķēra un īvedja sovā muojā. Jis soka muosai : ,,Naej tymā kambarī, kur ar lyuku aizsīts un ar dagutu aizzīsts [aizziests, aizsmērēts]!"

Vains otkon aizskrēja uz mežu pēc barua, btt iaunuokuo muosa naklausēja vaina pavēles, nūmaucja kurpes, īguoja ar zeķēm tymā aizlīgtajā kambarī un redzēja, ka vysa zeme pylna ašņa un ka muosu kauli sabuozti mucā. Kad vina izauoja nu kambaŗa, tad durvis otkon aizsēja ar lyuku, aizzīdja ar dagutu un apmaucja kurpes kuojuos.

Atskrēja valns un prasīja: "Vai tu naredzēji, kas te beja aizlīgtā kambarī ar vailokim?"

Muosa atbild : "Naredzēju."

Valns soka: "Tad ej uz muojom!"