20. A. 313 A. Ērgļu Līčos, A. Bīlenšteina kr. no 1864. g. LP, VII, II, 25, 3, 8.

Brāļi, ceļodami, nonākuši pie vella mātes viesos un tikuši labi uzņemti. Vella māte viņus noguldījusi pie savām meitām. Bet muļķīša zirgs pamācījis, Lai neguļot ilgi pie vella mātes meitām, lai bēgot, paņemdami līdz drusku ūdens, ogli un priežu miza.

Labi. Vella māte dzinusies uz dzelzs piestas pakaļ. Brāļi tad nomet ūdeni, gadās jūŗa, bet vella māte peld ar laivu pāri. Nomet mizu, gadās priežu mežs, bet vella māte nocērt mežu. Beidzot nomet ogli, gadās uguns upe un vella māte nevar vairs pāri tikt.

Šie izmūk un salīgst kalpot pie kunga [bet nav minēts, kas tālāk noticis].