4. A. 313 B un C. A. Briedis Ērgļos. Zin. Kom. kr. LP, VI. 119, l. piez. AŠ, III, 4r.

[Viens mednieks šāvis trīs reiz lielam ērglim, bet nenošāvis. Par to viņam] ērglis bijis jābaŗo trīs gadi, jo citādi viņš šāvēju būtu noknābis. Pēc trim gadiem ērglis nesis medinieku pār jūru un laidis to trīsreiz no gaisa krist ūdenī, bet arvien laikā saķēris. Tad viņš to aiznesis pie savām māsām un licis prasīt kontraktu. Vecākās māsas nedevušas kontraktu; bet jaunākā teikusi: "Kontrakts gan ir mīļš, bet brālis vēl mīļāks!"

Un iedevusi viņam kontraktu. [Ērglis teicis, lai tikai mājā taisot to kontraktu vaļā. Tad ērglis nesis medinieku atkal projām uz viņa māju. Mājās tuvumā mednieks tomēr apmaldījies un atplēsis kontraktu vaļā.] Kontraktu attaisot, gadījusies lepna pils. Bet nu šis bēdājies, ka pils ir svešā zemē. Tad viņam piestājies velns un teicis, lai atdodot pēc septiņiem gadiem to, kas mājā jauns, tad kontraktu sasiešot.

Labi. [Šis arī apsola. Bet nu izrādās, ka viņam mājā ir piedzimis jauns dēls, kas nu ir jāatdod velnam.]

Pēc septiņiem gadiem medinieka dēls, uz velnu iedams, ezera malā saticis trīs meitas ezerā mazgājamies; bet spārni tām bijuši uz krasta. Viņš tai vienai spārnus paņēmis. Tā, kam spārnus paņēmis, izlīdzējusi dēlam ar padomiem, kad velnam kalpojis.

Dēls sakalpojis velnam septiņi gadi un tad dabūjis no velna par labu kalpošanu lielu pulku zelta, lai nesot mājā. Bet mājā ejot, jaunākā meita - tā, kas ar padomiem izlīdzējusi - teikusi: "Kad ieej tēva pilī - tai pilī, kas no kontrakta gadījusies - nedod jaunākam brāļam rokas, citādi aizmirsīsi mani!"

Šis pārgājis, devis visiem roku, jaunākam brāļam arī. Bet tiklīdz roku sniedzis, tūliņ aizmirsis visu, ko jaunākā meita šim laba darījusi. Pēc tam dēls izmeklējis brūti un sācis precēties. Bet divi dieni priekš kāzām jaunākā meita atnākusi uz medinieka pili un uzlīdusi pie akas kokā. Meitas nākušas ūdeni smelt un redzējušas akā tik skaistas meitenes seju. Domājušas, ka skaistule akā, un izsmēlušas visu akas ūdeni, bet skaistules neatradušas. Pēdīgi viena paskatījusies uz augšu un ieraudzījusi skaistuli kokā. Skaistule neteikusi nekā, iegājusi arī par kalponi pilī un sākusi kalpot.

Otrā dienā cepuši plāceņus kāzām un skaistule uz viena plāceņa sarakstījusi visas labdarības, ko medinieka dēlam darījusi. Brūtgānam šis plācenis nācis rokās, un kad nu izlasījis rakstu, tad atkal visu atminējies. Tūliņ atstājis saderēto un apņēmis skaistuli.