8. A. 313 B. B. Kļaviņš ar A. Teteri Mālupē. LP, VII, II, 22, 2, 4.

Zvirbulis un pele iet sev barības meklēt; bet atraduši mieža graudu, salecas: viens grib, otrs grib. Beidzot zvirbulis saka: "Iesēsim mieža graudu, būs abiem labuma."

Iesēja - grauds zaļoja - pele sargāja saknes, zvirbulis galotni. Bet kad nopļāva, pele atrada, ka zvirbulis graudus patē rējis priekšlaikus. Pele to necieta un sacīja: "Lūkosim kaŗot, kam taisnība."

Tad zvirbulis saaicināja savus radus, pele savus; bet krauklis zvirbulim palika neaicināts. Tomēr kraukļam iepatikās iet nomaļus skatīties, kā kaŗš labi izdosies. Skatījās nomaļus -- kaŗā nocirta šim spārniem galus - nekā vairs krauklis palaisties. Nogāja apcirptais krauklis pie viena nama tēva, lūgdamies lai ņemtu uz deviņi gadi šo dziedināt, kopt, bet iztikai lai dodot ikdienas pa baŗotam vērsim, pa mucai ūdens.

Labi. Bet pa deviņi gadi krauklis iztukšoja nama tēvu gluži un beidzamām trim dienām nebija nekā vairs ko dot ēst. Tad sieva vēlēja nama tēvam nopirkt trīs vecus zirgus krauklim par ēsmu - tie lētāki iznākot. Pēc tām trim dienām krauklis palika vesels un sacīja nama tēvam: "Nāc, sēsties man mugurā!"

Uzsēdās - dajāja pie lielas jūŗas. Nama tēvs vaicā: "Kā tiksim pāri?"

Atbild krauklis: "Sēdi vien mugurā!"

Un laidās ūdenim pāri Pēc tāda brīža krauklis iemeta nama tēvu ūdenī. Šis vaicā: "Kāpēc tā?" "Tāpēc ka klausīji sievai, pirki vecos zirgus un devi man ēst."

Bet drīzi krauklis atkal izrāva nama tēvu no ūdens, izjāja no jūŗas, dajāja pie kupura mājas un sacīja: "Ej, nama tēvs, tur iekšā, tur dzīvo mana vecākā māsa, saki no brāļa daudz labdienu un lai dod tev to šķirstiņu ar vēzu."

Iegāja un sacīja no brāļa daudz labdienu: lai dodot to šķirstiņu ar vēzu! Kraukļa māsa atteica: "Žēl gan ir brāļa, bet šķirstiņa vēl vairāk žēl."

Iznāk nama tēvs atpakaļ pie kraukļa: tā un tā. Krauklis sacīja: "Sēsties mugurā!"

Nama tēvs sēdās un jāja. Tad krauklis sacīja: "Paskaties atpakaļ!"

Paskatījās un ieraudzīja ka māja deg. Nu nojāj pie vidējās māsas, tur tāpat nedabū šķirstiņu ar vēzu, tad arī nodeg māta Nojās pie jaunākās māsas, tā saka : "Vēl gan man šķirstiņa un vēzas, bet brāļa vēl vairāk žēl!" un iedod nama tēvam ir šķirstiņu ir vēzu.

Atnes lietas krauklis - krauklis šķirstiņu atdeva nama tēvam par kopumu, bet vēzas nedeva. Nama tēvs lūdzās, lai dodot arī vēzu, krauklis atbild: lai atdodot to, kas mājā nezināms, tad vēza būšot. Atdeva. Bet mājā viņam bija tai brīdī piedzimis dēls. Pāriet mājā, pēc dažiem gadiem jāraida dēls pie kraukļa.

[Dēls izpilda tēva solījumu un aiziet apakšzemē pie kraukļa. Tas viņam uzdod trīs grūtus darbus, bet viņam laimīgi palīdz kāda meita, kas jau agrāk bijusi pie kraukļa. Krauklis to dabū zināt un nu abiem draud briesmas. Tai pašā naktī viņi aizbēg, bet rītā krauklis dzenas pakaļ. Ar trim burvības līdzekļiem viņiem izdodas izbēgt un laimīgi nonākt virszemē.]