5. A. 313. 403 A. D. 0zoliņš Jaun-Rozē. LP, V, 151, 2.

Vīns veirs brouca pa jūŗu. Viņam vells oiz motim oizķēra un prosīja, voi vusu montu ešūt pīrakstījis? Ešūt.

"Nu tad atdūd mun tū montu, kū naesi pīrakstījis, tad loidīšu voļā. Pāc 8 gadim īšu pokaļ."

Labi - otdevs. Pārīt muojā - sīvai jouna maita pīdzimusi. Kū nu voirs soķarsi? Kos otdūts, otdūts.

Pēc ostuņim godim tās ar muoti iztoisīja muolu bildi. Ūtrā dīnā otsūtīja vails sovus bārnus veira maitai pokaļ; bet tās, muote īdeva muola bildi maitas vītā. Valla bārni nesa bildi prīcadamīs; bet kod puornesa, valls teica: "Bārni, naprīcātīs - tuo ir tikai muolu bilde, - nu īsam poši pokaļ, tod bous maita."

Bet par tū laiku tās, muote bej uztaisījši vuogīšus, oizjūguši uozīti prīškā; īsādinājši maitu vuoģīšos, īdavuši maital uobulu, spālītes, golda autu un polaiduši maitu posoulē. (Tū kuods vecis tuo bej muocījis).

Kad valls otnuoca un maitu naatrada, tad dusmīgs dzinās ar vusu elli tīm pokaļ. Maitene dzierdēja vallus nuokam; viņa socīja: "Uozīti, jau dimd!"

Uozis teica: "Nūmat uobolu!"

Maita nūmata uobolu - toulīt līls kolns izouga: valli navarēja puori tikt, ne ori apkuort apīt. Un kamār tī luopstas someklēja. cauri rakās, tikmār uozīts or maitu gobalā.

Bet dreiz tī otkal dzierdēja, ko dimd. Nu nūmata spālītes -toulīt līls mežs tika, valli navarēja couri izīt. Komār tī nu cīrus sadabeja un kūkus nūcirta, tikmār uozīts or maitu gobolā.

Bet dreiz trašu raiz dzierdēja, ko dimd. Nu nūmata golda autu - toulīt Iīls azars tika: valli īlāca skrīdami azarā un nūsleika. Toulīt uozīts brauca or maitiņu otpakaļ. Muojā bej līls prīks, ko maitiņa vasala. Bet muote nū līlīm prīkim nūmira un tās apņiema jounu sīvu. Šai ori pīdzima maita un pamuote pamaitas namaz naīroudzīja. (Pamuote ešūt turējusi or vallu bīdrību). Valls raiz muocīja, loi pamaitu nūsleicinājūt.

Lobi. Kuodā dīnā muote or maitu un pamaitu guoja iz azaru peldētīs. Muote pamaitu īgrūda azarā un nūsleicināja, bet muojā gribēja ari viņas ouzīti nūkout. Uozītis Ioudzās, loi laižūt šū vīnu dīnu iz azara molu pabarūtīs. Lobi. Bet uozītis vokarā tuods pots kuokarains (noplīsis) otnuoca: loi laižūt vēl vīnu dīnu! Lobi. Bet ūtrā dīnā otkal kuokarains bej: loi laižūt vēl trašu dīnu! Trašā dīnā uozītis stuovēja azara malā; maitiņa tam nū azara vīnu steipas gobalu izsvīda. Uozīts salouza steipas gobalu četrūs gabalūs un tod otkal īsvīda azarā. Nu toulīt maitiņa nū azara dzeiva izruoca; bet uozīts tai pošā breidī por zaltu palika: vusi radziņi, vusi bej ar zaltu. Abi puorguoja muojā. Bet ūtrā dīnā pamuote atkal veda maitu or pamaitu azarā paldātīs. Nu uozītis or savīm zelta rogim īgrūda azarā īstu maitu un tā nūsleika; bet pamaita polika dzeiva.