6. A. 303. 314. 304. K. Tarzieris Druvienā, Brīvzemnieka kr. LP, VI, 127, 5.

Vienam augstmaņam bijis liela pulka mantas, bet dēla nebijis. Un tas gadījies - viņam bijis kaŗā jāiet. Nu viņš bēdājies, ko līdzējis mantu krāt, kad neesot kam mantas atstāt. Bet viņu satikusi vecīte un vaicājusi, kā šis bēdājas? Šis izstāstījis: aiz tā un tā. Vecīte saka, lai nebēdājas nekā, lai liekus izzvejot no jūŗas zivi ar sarkanām acim un zelta spurēm - no tās lai ieēdot sieva. tad būšot dēls.

Licis zvejot. Divi reizes izvilkušies - nebijis tādas zivs. Jau gribējuši mieru mest, bet zvejnieki teikuši, nu mēģināšot vēl trešo reiz. Mēģinājuši - izvilkuši tādu zivi ar zelta spurēm un sarkanām acim. Nu sataisa ēdienu no tās, nu strebj un paliekas izlej zemē. Bet kā izlej zemē, tā ķēve klāt un piedzērušas. Par laiku nu augstmaņam dēls un ķēvei kumeļš: dēlam bijuši zelta mati un kumeļam zelta krēpes.

Bet nu dēls ātri audzis un drīz jau bijis skolā. Un kā no skolas mājā atnācis - gājis uz zirgu kūti sava zeltakrēpaiņa zirga baŗot. Aizgājis - bet nu atrod zirgu raudot. Puika vaicājis: "Kas vainas?"

Tas teicis, ka lai (puika) neēdus tās maizes, ko šam došot tur esot nāves zāles. Viņa māte bijusi nezin kā saskaitusies un gribējusi puiku nomirdināt

Puika aizgājis uz skolu, maizes neēdis. Atnācis atkal, gājis zirga baŗot - tas raudus atkal..

Nu, kas nu vainas?

Šis atkal teicis, un lai putras nestrebus, un tai esot nāves zāles.

Puika aizgājis, arī putras nestrēbis, uz skolu. Atnācis atkal, gājis zirga baŗot - tas raudus atkal. Nu, kas nu kaitot?

Nu būšot nāves zāles dzērienā. Labi, aizgājis nedzēris uz skolu.

Atnācis atkal; no skolas - bijis jau ij tēvs klāt, ij ar jau ticies. Gājis nu zirga barot - zirgs raudus atkal.

"Nu kas nu par nelaimi?"

Nu būšot abiem diviem gals, ij puikam, ij zirgam. Bet zirgs nu licis pagādāt trīs kūjiņas, vienu dzelzs, vienu sudraba, trešo zelta, un rakstīt tēvam grāmatu, ka nu māte šos abus aiz dusmām un bailēm gribote nogalēt.

Un tad nu veduši puiku ar zirgu kārt. Tur bijis liela pulka cilvēku.

Aizved, piesien zirgu pie viena staba, puika dasit ar dzelzs kūjiņu zirgam - zirgs stabu pārlauž. Dasien pie otra staba, dasit ar sidraba kūjiņu - to ar(i) pārlauž. Dasien pie trešā staba dasit ar zelta kūjiņu, bet tā vairs zirgs nevarējis pārlauzt. Nu puika lūdzas lai tak nu vēl liekot šam ar to zirgu pajāties beidzamo reiz(i). Liek. Šis uzkāpis un tūlin ar visu zirgu gaisā, grāmata vien izkritusi.

Tēvs, dabūjis grāmatu lasīt, licis slepkavīgo māti izraustīt gabalos.

Puika jājis un dajājis pie lielas vēršu ganības. Lūdzis tam ganam, lai dodus šam arī vienu vērsi, ko ganīt. Iedevis. Zirgs nu palicis turpat pļavā un vērsis gājis projām vien; šis (puika) atkal, aiz ļipas turēdamies, visur (vērsim) pakaļ. Vērsis dagājis pie vienas jūŗas, peldējis pāri; šis, aiz ļipas gala turēdamies, līdzi. Un tur aiz jūŗas bijusi viena pilsēta. Puika tur iegājis, meklējis darba. Saderējis ar ķēniņa maizes cepēju un pamācījies. Bet nu vienu dienu maizes cepējs iziet laukā un šam jācep maize. Cepis, cepis - šis sabojā tā, ka nevar ēst. Nu, ko nu? Uzdod 25 uz dibena un atlaiž.

Tad puika sader ar vienu ķēniņa pavāru; bet tam noķēzī putru - dabū 25. Tad sader ar ķēniņa dārznieku. Dārznieks iziet laukā, šis apķēzījis visus kociņus. uzdod 25 - atlaiž. Nu šis aiziet uz vērsi, izlien tam pa vienu ausi, pa otru ausi un paliek zaļš. Tad iet uz pilsētu atpakaļ un staigā stāstīdams: "Zaļais, ka Zaļais 75 dabūjis!" Izstaigājies - aizgājis vienā nakti uz dārzu, to lielišķi uzkopis, apgulies guļus dārzā; bet dārznieks gribējis šo vest _laukā. Šis neiet un tik(ai) sakus : "Zaļais, ka Zaļais 75 dabūjis!"

Bet nu ķēniņam bijušas trīs meitas un tām bijis jāprecējas. Divas gan bij izmeklējušas sev vīrus, bet trešā nevarējusi; tā teikusi, nu gan šij pietikšote ij ar Zaļo!

Un, kad nu pirmai meitai bij'šas kāzas, tad sūtījuši šā Zaļā arī kāzās lūgt; bet šis tik(ai) teicis: "Zaļais, ka Zaļais 75 dabūj's!" un negājis. Tāpat noticis, kad otras ķēniņa meitas kāzās lūguši, arī negājis. Un ij tad, kad pašam bij’šas sarīkotas kāzas ar trešo ķēniņa meitu, tāpat pateicis : "Zaļais, ka Zaļais 75 dabūjis!" un negājis.

Bet ķēniņš nez' kā sabargojies un novēlējis pirmo meitu čūskai aprīt. Novēlējis aprīt un sūtījis, lai Zaļā lūdz uz pirmās meitas bērēm. Šis pateicis: "Zaļais, ka Zaļais 75 dabūjis!" un negājis bērēs.

Tomēr, kad nu jau meitu aizved uz jūrmalu - šis aiziet, izlien vēršam pa vienu ausi, pa otru ausi un paliek melns. Un tad tas vērsis devis šam no viena trauciņa dzert un vaicājis, vai nu šam esot spēks? Esot! Tad iedevis seši birkavi smagu zobenu. Šis aizjājis ar zobenu rokā uz jūrmalu un vaicājis meitai, vai atdošote gredzenu un teikšoties iet pie šā par sievu?

Tā atdevusi gredzenu un teikusies iet.

Nu šis nostājies jūŗmalā un gaidījis. Čūska nākusi pa jūŗu līgodamās un šņākdama ar sešām galvām. Kā malā, tā šis uzlēcis ar savu zirgu virsū, nocirtis visas 6 galvas un pabāzis zem akmiņa. Tad aizgājis atkal uz vērsi, izlīdis pa vienu ausi, pa otru ausi un atkal palicis zaļš guļus dārzā.

Pēc tam lūdz otras meitas bērēs, šis atkaļ pasaka: "Zaļais, ka Zaļais 75 dabūjis!" un neiet.

Tomēr, kad nu jau meitu aizved uz jūrmalu, šis aiziet uz vērsi, izlien pa vienu ausi, pa otru ausi un paliek melns. Vērsis nu devis no 2 trauciņiem dzert un vaicājis, vai nu šam esot spēks? Esot! Tad iedevis 9 birkavi smagu zobenu.

Šis aizjājis uz jūrmali un vaicājis ķēniņa meitai, vai atdošote gredzenu un vai teikšoties iet pie šā pa sievu? Tā atdevusi gredzenu un teikusies iet.

Nu šis nostājies jūrmalā un gaidījis. Čūska nākusi līgodamās un šņākdama ar deviņām galvām. Kā malā, tā šis uzlēcis ar savu zirgu virsū, nocirtis visas 9 galvas un pabāzis zem akmiņa. Tad aizgājis atkal uz vērsi, izlīdis pa vienu ausi, pa otru ausi un atkal palicis zaļš guļus dārzā.

Pēc tam lūdz trešās meitas bērēs, šis atkal pasaka: "Zaļais, ka Zaļais 75 dabūjis!" un neiet.

Tomēr, kad nu jau meitu aizved uz jūrmalu, šis aiziet uz vērsi, izlien pa vienu ausi, pa otru ausi un paliek melns. Vērsis nu devis no 3 trauciņiem dzert un vaicājis, vai nu šam esot spēks? Esot! Tad iedevis 12 birkavi smagu zobenu. Šis aizjājis uz: jūrmalu un vaicājis trešai ķēniņa meitai, vai atdošote gredzenu un vai nākšot pie šā par sievu? Bet šī teikusi, šai jau viens brūtgāns nolikts, Zaļais, kam šai vairāk vajagoties! Kad lai čūska aprijote, bet gredzenu nedošote.

Nu šis redzējis, ka tā tā taisnākā, un neteicis vairāk nekā, tik gaidījis jūrmalā. Atkal nākusi čūska līgodamās un šņākdama ar 12 galvām. Kā tā malā, tā šis ar zirgu virsū. Desmit galvu gan viegli nocirtis, bet tās divas grūti bijis nocirst, ticis ievainots, iekodusi tā viena galva rokā, daudz gan vis ne, par laimi. Un tad tā ķēniņa meita devusi mutes autiņu, ar ko roka apsiet; tai autiņā ierakstīts bij šās vārds.

Tad Zaļais no vērša jājis ar visu zirgu uz dārzu. Vērsis gan pieteicis, lai ilgi vien nepaliekas; bet šis dārzā piesējis zirgu pie gultas un guļus.

Ķēniņš, dabūjis par Zaļo zināt, aizlūdzis šo uz pili. Labi, gājis. Aizgājis pilī un licies tur gulēt un aizmidzis. Gulējis, gulējis - uztrūcies un skrējis tūlin uz vērsi; bet ķēniņš ar visām meitām skrējis arī līdzi. Un par laimi, ka skrējis tik ātri - tik tik vērsi ko aizķēruši vēl, kad jau būtu bijis zemē iekšā, ragi vien vēl bijuši ārā. Nu izvilkuši aiz ragiem laukā Tad vērsis devis 6 birkavi smagu zobenu un licis, lai Stiprais (Zaļais) šim cērt uz ragiem. Šis gan negribējis, bet vērsis teicis, un pavēlei tak vajaga klausīt - cirtis. Un kā cirtis - vērsis palicis par cilvēku un šis pats arī pirmā izskatā, ka varējuši pazīt.

Tas vērsis bijis ķēniņa dēls, ko ragana par vērsi pārbūrusi. Nu dzēruši Zaļais ar ķēniņa jaunāko meitu kāzas.