3. A. 315. A. Lerchis-Puškaitis Džūkstē -Pienavā. LP, I, 79. AŠ, II, 97c.

Kāda māsa nevarējusi savu vienīgo brāli ieredzēt. Māsai bijis dzeltens vilks un tas bijis velns. Kādu dienu brālis aizgājis uz medībām. Viņš saticis svešu suni, kuŗu gribējis nošaut. Bet suns lūdzies: "Nešauj vis, brālīt, varu tev ļoti derēt un palīdzēt."

Nešāvis arī. Otrā dienā saticis atkal otru suni, kuŗu gribējis šaut. Bet šis tāpat lūdzies: "Nešauj vis, varu tev ļoti derēt un palīdzēt."

Nešāvis arī. Trešā dienā saticis atkal suni, kuŗš tāpat lūdzies un kuŗu atkal nešāvis. Suņi no tā laika brālim paka vien staigājuši.

Reiz brālis atkal taisījies uz medībām ar visiem saviem suņiem. Māsa tupretim lūgusies, lai jau šoreiz suņus atstājot mājā; brālis tos neatstājis vis. Nu māsa sadomājusi citādus niķus, kā brāli nonāvēt. Viņa uztaisījusi pagrabam trīs liekas gaļas durvis, lai suņus tur iekrāptu. Tā arī noticis. Suņi, no medībām pārnākuši, bijuši ļoti izsalkuši un tūdaļ brāc! pie gaļas klāt un pagrabā iekšā. Māsa aizcirtusi trijas durvis, un nu suņi ne pakustēt. Dzeltenais vilks, to redzēdams, tūdaļ uzsaucis brālim: "Nu, knaši, knaši, kurini pirti, nomazgājies labi baits, jo melnu tevi jau neēdīšu!"

Brālis tūlīt gājis pirti kurināt. Vienreiz jau atskrējis dzeltenais vilks, prasīdams: "Vai esi jau balts?"

"Ne, cienīgs kungs, malka zaļa, nevaru tik ātri izkurināt."

Te, pa brītiņam atskrien vārna un saka: "Tavi suņi jau vienas durvis izēduši!"

Jau otrreiz atskrējis dzeltenais vilks, prasīdams: "Vai esi jau balts?"

"Ne, cienīgs kungs, malka zaļa, neiet tik ātri, kā domājat."

Te, pa brītiņam atskrien žagata un saka: "Tavi suņi jau divas durvis izēduši!"

Trešo reizi jau atskrējis dzeltēnais vilks, prasīdams: "Vai esi gatavs jeb ne?"

"Ne, cienīgs kungs, malka zaļa, neiet tik drīzi; bet tūlīt arī būs."

Te, pa brītiņu atskrien balodis un saka: "Tavi suņi jau visas trīs durvis izēduši, būs tūlīt klāt."

Pa brītiņam atskrien suņi. Brālis nu nolicis Kampēju priekšā, Vieglo vidū, Smago beigās un pats atkal sācis pērties. Vilks arī tūlīt klāt, uzsaukdams: "Nu vajaga gatavam būt!"

"Esmu gatavs, nāc tik iekšā!"

Tikko vilks nācis, te Kampējs pie rīkles, Vieglais pie astes un Smagais uz muguras. Nebijis ilgi, kur no vilka ne smakas. Arī pirts caur lielo kautiņa karstumu aizdegusies un nodegusi.