4. A. 315. J. Krieviņš, Drobušu Zīlēs. Brīvzemnieka kr. LP, VII, II, 22, l, 5.

Dēls ar meitu norāvuši dārzā katrs vienu ābolu un ieskrējuši mežā, aizmukdami no niknās pamātes kūliena, tāpēc ka bija saplēsuši krūzīti. Pa nakti tie laimīgi pārgulēja egles galā, kauču gan pulka zvēru bijuši sanākuši gar egli. Gaismā zvēri aizgājuši, šie tad, iedami, nokļuvuši brīnum lielā klajumā, kur bijusi jauka muiža. Istabā gulējuši divpadsmit laupītāji. Tos dēls ar zobinu nokāvis - viens kaut kā palicis dzīvs un iedraudzējies ar māsu.

Vēlāk brālis medībās iegūst lakstīgalu, lāci, lapsu, zaķi. Kad brālis pirtī peŗas, tad lakstīgala dziedādama dod ziņu, ka laupītājs, kas dzīvs palicis, viņu grib nogalināt. Pielabinātie zvēri viņu izglābj.